Pirms Francijā un Vācijā gaidāmajām vēlēšanām tviterī parādījies liels daudzums viltus ziņu, secināts jaunā pētījumā.
Pirms vēlēšanām Francijā un Vācijā apgriezienus uzņēmušas viltus ziņas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Oksfordas Universitātes paspārnē esošais Oksfordas Interneta institūts piektdien paziņojis, ka katra ceturtā Francijas tvitera lietotāju izplatītā ziņa pirms svētdien gaidāmajam Francijas prezidenta vēlēšanām ir bijusi tīša viltus ziņa vai cita veida «blēņu» ziņa, kurās izplatīti «ideoloģiski ekstrēmi, hipervienpusēji vai sazvērestības teoriju» uzskati.
Institūts norādīja, ka šāda tipa ziņas izplatītas arī pirms rudenī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Pētījumā noskaidrots, ka «vācieši uz katrām četrām profesionāli uzrakstītām ziņām izplata vienu viltus ziņu».
Institūts gan piebilda, ka problēma nav tik akūta kā pirms ASV vēlēšanām novembrī. Piemēram, Mičiganas štatā brīžiem viltus ziņas sastādījušas pat katru otru tviterī izplatīto saiti.
Pētījumā arī noskaidrots, ka vairums viltus ziņu Francijā vērstas pret centriski noskaņoto neatkarīgo kandidātu Emanuelu Makronu, kurš atbalsta Eiropas Savienību (ES) un ir kritisks pret Krieviju. Tomēr liels daudzums šādu ziņu bija arī par labēji centrisko kandidātu Fransuā Fijonu, kurš tiek uzskatīts par Krievijai draudzīgāku.
Oksfordas pētījums tiek publiskots neilgi pēc privātās interneta pētījumu firmas «Bakamo» pētījuma, kurā noskaidrots, ka 19,2% no Francijas sociālo mediju lietotāju pēdējos sešos mēnešos izplatītajām saitēm ir ziņas, kas nav «atbildušas žurnālistikas standartiem», un tajās pausti «radikāli uzskati, (..) lai veidotu graujošu stāstījumu».
«Bakamo» trešdien publiskotajā pētījumā arī atklāts, ka vēl 5% saišu bija saistītas ar «stāstiem, [kas] bieži bija mītiski, gandrīz teoloģiski savā būtībā», vai arī tajos apspriestas sazvērestības teorijas.
Viltus ziņās lielākoties pozitīvi attēloti Krievijai draudzīgie kandidāti, tostarp galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons.
«Bakamo» uzsvēra, ka katru piekto «graujošo» stāstu ietekmēja Krievijas mediji, un katram otrajam «sazvērestību» rakstam pēdas ved uz Krieviju.
Abi lielākie dezinformāciju izplatošie Krievijas valsts mediji - RT un «Sputnik» - darbojas arī franču valodā.