Vācija varētu aizdot Lietuvai tās Neatkarības akta oriģinālu, bet ne atdot to pavisam

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vācija varētu uz gadu aizdot Lietuvai šogad Berlīnes diplomātiskajā arhīvā atrasto 1918.gada 16.februārī pieņemto Lietuvas Neatkarības akta oriģinālu, bet ne atdot to pavisam, ziņu aģentūrai BNS sacījis Vācijas Federālo arhīvu prezidents Mihaels Hollmans.

«Manuprāt, būtu iespējams to oficiāli aizdot, teiksim, uz vienu gadu - atzīmējot Lietuvas neatkarības pasludināšanas 100.gadadienu,» viņš norādījis. «Tomēr nošķirt oriģinālo dokumentu no konteksta un nodot to Lietuvai būtu precedents ar neparedzamām sekām attiecībā uz Vācijā un pasaulē vispāratzītajiem arhīvu un vēsturnieku darba pamatprincipiem.»

Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs aicinājis nepiešķirt šim viedoklim pārāk lielu nozīmi, norādīdams, ka sarunas ar Vācijas valdību šai jautājumā pašlaik norisinās gludi.

«Mēs risinām ļoti draudzīgas un gludas sarunas, nepieciešams tikai mazliet pacietības, un mēs šo procesu īstenosim. Es neieteiktu izdarīt nekādus vispārinošus atzinumus, balstoties uz atsevišķu arhīvu amatpersonu paziņojumiem. Iespējams, šie paziņojumi ir svarīgi, bet tas nav valsts viedoklis. Iemeslu satraukumam tiešām nav,» viņš piektdien sacījis aģentūrai.

1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām. Domājams, ka dokuments tika parakstīts vairākos eksemplāros, bet līdz pat pēdējam laikam neviena tā oriģināla atrašanās vieta nebija zināma.

Ar roku rakstīto dokumentu lietuviešu valodā un tā tulkojumu vācu valodā ar 20 parakstiem marta beigās Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā Berlīnē atrada Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Ļuds Mažīlis. Vēsturnieki jau uzskatīja, ka viens no neatkarības akta parakstītājiem - Jurģis Šaulis - pirms 99 gadiem dokumenta eksemplāru nodevis Vācijas diplomātiem un tas nonācis Ārlietu ministrijas arhīvā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vēstulē Vācijas prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram pateikusies par Neatkarības akta oriģināla saglabāšanu un izteikusi cerību, ka Vācija šo vēsturiski svarīgo dokumentu varētu nodot Lietuvas valstij kā lielisku dāvanu valstiskuma atjaunošanas simtgadē. Šo jautājumu apsprieduši abu valstu ārlietu ministri, tas pārrunāts ar kancleres Angelas Merkeles padomniekiem, bet Lietuvas diplomāti atzīst, ka Neatkarības akta oriģināls Lietuvai var tikt nodots tikai ar Vācijas valdības politisku labas gribas lēmumu.

Pēc Hollmana teiktā, Vācija labi apzinās, ko šis dokuments nozīmē Lietuvai, un Ārlietu ministrijas arhīvs to apliecinājis, nekavējoties nododot Lietuvas rīcībā augstākās kvalitātes reprodukciju, taču nošķirt šo vienu dokumentu no visas arhīva lietas, kurā tas iekļauts, būtu kļūda.

«Minētais dokuments nav vienīgā neatkarības deklarācija; tas nav zagts vai nelikumīgi pārcelts. Mēs runājam par vēstuli Vācijas Impērijas valdībai, kurā Vācijas valdība informēta par neatkarības aktu un lūgta to atzīt,» viņš skaidrojis. «Vēstule parastajā kārtībā iekļauta Ārlietu ministrijas reģistrā, kā tas tiktu darīts ar jebkuru citu vēstuli un tās pielikumiem. Tagad šis dokuments ir daļa no visas arhīva lietas un nebūtu no tās atdalāms.»

Vācijas Federālo arhīvu prezidents arī norādījis, ka arhivāri izvairās novērtēt kāda atsevišķa dokumenta cenu. «Arhīvos glabāto materiālu vērtība ir atkarīga no to viengabalainības un autentiskuma, tādēļ Vācijas arhīvu likums skaidri nosaka, ka Federālo arhīvu materiāli ir nedalāmi. Katrs arhīvu materiālu lietotājs var atrast dokumentu, kas viņam personiski būtu ļoti dārgs, bet, protams, nav iespējams piešķirt katram lietotājam īpašumtiesības uz dokumentiem, kam viņa acīs ir konkrēta vērtība,» viņš uzsvēris.

Hollmans apšaubījis arī iespēju Neatkarības akta oriģinālu pastāvīgi deponēt - tas nozīmētu, ka dokuments oficiāli tiktu nodots Lietuvas glabāšanā, bet paliktu Vācijas īpašums.

«Šo dokumentu pastāvīgi deponēt Lietuvā patiesībā nozīmētu to pašu, kā to oficiāli pārcelt vai atdot. Šaubos, vai tāds lēmums būtu savienojams ar Vācijas vai starptautiskajām tiesību normām,» viņš norādījis.

Pēc Otrā pasaules kara Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvu lietas atradās sabiedroto pārraudzībā, bet 1950.gadā tika atdotas Ārlietu ministrijai un kopš tā laika šis dokuments glabājies tās politiskajā arhīvā.

Vācijas atsūtītā Neatkarības akta faksimils šobrīd izlikts apskatei Lietuvas Nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu