Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien rīkoja pirmās «Brexit» sarunas, kas notiek brīdī, kad pārējo 27 bloka dalībvalstu pozīcija ir palikusi stingrāka.
Meja «Brexit» sarunās uzņem Junkeru un Barnjē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Meja savā rezidencē Dauningstrītā uzņēma Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru un EK «Breksita» sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, rīkojot pirmās šāda vaida sarunas klātienē kopš Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanas.
«Mums būs jāsaskaras ar sarežģītiem jautājumiem. Kompromisi būs vajadzīgi abās pusēs. Mēs to visu zinām,» atzina Lielbritānijas «Brexit» lietu ministrs Deivids Deiviss.
«Lielbritānijai ir ļoti pamatots iemesls justies optimistiskai,» viņš piebilda.
Meja vēlas nostiprināt savu sarunu mandātu, 8.jūnijā rīkojot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās, domājams, valdošie konservatīvie spēs palielināt savu vairākumu.
Aizvadītajās nedēļās Mejas ir apspriedusies ar vadošiem ES politiķiem, tostarp Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Antonio Tajāni, kā arī ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku, kurš Dauningstrītā viesojās 6.aprīlī.
Mejas preses pārstāve uzsvēra, ka Eiropas līderu vizītes norāda uz to, ka Lielbritānija «sarunām pieies konstruktīvi un ar ievērojamu labo gribu».
Savukārt Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāre Elžbeta Beņkovska intervijā Vācijas laikrakstam brīdināja, ka Lielbritānija nevar cerēt, ka tā «beigās saņems visu».
Pārējo 27 ES dalībvalstu līderi tiksies 29.aprīlī, lai vienotos par sarunu «sarkanajām līnijām».
Aģentūras AFP rīcībā nonācis pārējo ES 27 dalībvalstu sarunu vadlīniju projekts paredz, ka Lielbritānijai tiks izteiktas jaunas prasības par finanšu pakalpojumiem, imigrāciju un Lielbritānijas izstāšanās rēķinu.
Pārējo 27 ES valstu līderi uzsvērs, ka Lielbritānijai būs jāsedz izdevumi vismaz vienu gadu pēc tās aiziešanas no ES 2019.gadā.
Viņi arī uzstās, ka Lielbritānijas milzīgajai finanšu industrijai jāievēro ES noteikumi, ja tā grib vieglu piekļuvi ES tirgiem.
Lielbritānijai arī būs jāpiešķir pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiem ES pilsoņiem, kas nodzīvojuši šajā valstī piecus gadus, un tas būs izaicinājums britu valdībai, kas solījusi ierobežot imigrāciju.
Eiropas diplomāti vienojās par šīm izmaiņām, pirmdien tiekoties ar Barnjē.
Šīs jaunās prasības ir skarbākas salīdzinājumā ar Tuska pirmo vadlīniju projektu, ar kuru viņš nāca klajā divas dienas pēc Mejas 29.marta paziņojuma par «Breksita» uzsākšanu.
Sadaļā par Lielbritānijas izstāšanās rēķinu, ko ES ziņu avoti lēš 60 miljardu eiro apmērā, tagad ir pieminētas arī «problēmas, kas izriet no» ES septiņu gadu budžeta 2014.-2020.gadam.
Iepriekš bija pieminēti tikai izdevumi līdz Lielbritānijas aiziešanai no ES 2019.gadā, bet jaunajā versijā ir pausts ES viedoklis, ka Lielbritānijai jāsedz visi izdevumi, kuriem tā piekritusi kā ES dalībvalsts.
Sarunu vadlīniju projekts vēršas arī pret Lielbritānijas finanšu pakalpojumu industriju, un tajā veiktas izmaiņas liek saprast, ka noregulējums šajā jomā var arī nebūt saistīts ar jebkādu tirdzniecības līgumu nākotnē starp Lielbritāniju un ES.
Tā vietā Londonas finanšu centram Sitijai ir «jāievēro [ES] regulēšanas un uzraudzības režīms un standarti un to piemērošana», ja tā grib darboties ES.
Dalībvalstis kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzījušas Lielbritānijā šobrīd dzīvojošo trīs miljonu citu ES valstu pilsoņu un citur ES dzīvojošā miljona britu aizsardzību.
Jaunajā projektā pievienota jauna prasība, ka ES pilsoņiem jābūt «tiesībām iegūt pastāvīga iedzīvotāja statusu pēc piecu gadu nepārtraukta likumīgas uzturēšanās perioda», pret ko Londona varētu iebilst.