Makrons pret Lepēnu: vīzijas Francijai un Eiropai

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Tā diena ir klāt – Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalās liberāli centriskais kandidāts Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna. Abi kandidāti vēlas nacionālu atdzimšanu, taču ceļus, kā tur nokļūt, viņi piedāvā ļoti atšķirīgus. Tiesa, lai arī valsts galva vēl nav izvēlēta, abi jau ir paspējuši satricināt ierūsējušo Francijas politisko skatuvi – ilgstoši dominējušos sociālistus un konservatīvos republikāņus.

Makrons pārstāv jaunu politisko kustību «En Marche!» («Uz priekšu!»), savukārt Lepēna ir viņas tēva dibinātās Nacionālās frontes līdere. Pēdējās aptaujas liecina, ka Makrona izredzes uzvarēt ir lielākas, raksta BBC.

Abu kandidātu uzskati nesakrīt ļoti daudzos jautājumos, it sevišķi par imigrāciju un Eiropas nākotni, ko viņi arīdzan nekautrējās izrādīt 3. maija televīzijas debatēs, kur atklāti mētājās ar apvainojumiem. Makrons apsūdzēja Lepēnu melos, savukārt viņa raksturoja bijušo investīciju baņķieri kā «elites kandidātu», kurš pārdotu Francijas kompānijas vairāksolīšanā ārzemniekiem.

Kādas ir galvenās jomas, kur Makrona un Lepēnas vīzijas atšķiras?

Ekonomika

Makrons:

  • Radīt budžeta ietaupījumus, lai Francija pieturētos pir Eiropas Savienības 3% IKP deficīta limita;
  • Valsts investīcijas 50 miljardu eiro apmērā tuvākajos piecos gados dabas aizsardzības pasākumiem, digitālajām inovācijām un sabiedriskajai infrastruktūrai;
  • Samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli no 33,3% uz 25%.

Lepēna:

  • Ieviest «inteliģentu protekcionismu», tai skaitā dodot priekšroku Francijas uzņēmumiem publiskā sektora līgumos;
  • Padarīt eiro par «kopējo valūtu», ko izmanto tirdzniecībai, taču atjaunot franku vietējā ekonomikā;
  • Atvieglot aizdevumu nosacījumus mazajiem uzņēmumiem, samazinot procentu likmi.

Darba tirgus

Makrons:

  • Veicināt cilvēku pirktspējas, samazinot sociālās aprošināšanas iemaksas, kas cilvēkam ar 2200 eiro mēnešalgu veido 500 eiro gadā;
  • Atļaut uzņēmumiem brīvu izvēli attiecībā uz 35 stundu darba nedēļu, bet papildus nostrādātās stundas tiks atbrīvotas no sociālās apdrošināšanas ieturējumiem;
  • Saglabāt 62 gadu pensionēšanās vecumu, taču apvienot un atvieglot pensionēšanās noteikumus.

Lepēna:

  • Ieviest jaunu nodokli par ārvalstnieku nodarbināšanu, lai Francijas pilsoņiem būtu priekšroka;
  • Paturēt 35 stundu darba nedēļu;
  • Pazemināt pensionēšanās vecumu uz 60 gadiem.

Imigrācija

Makrons:

  • Izveidot 5000 cilvēku lielu ES robežsargu vienību;
  • Padarīt franču valodas zināšanas par galveno kritēriju, lai iegūtu Francijas pilsonību;
  • Visiem reliģiskajiem līderiem sniegt visaptverošas apmācības par Francijas sekulārajām vērtībām.

Lepēna:

  • Apturēt visu legālo imigrāciju, atjaunot robežkontroli un pēc tam ierobežot imigrāciju līdz 10 000 gadā;
  • Automātiksi deportēt visus noziedzniekus un ārzemniekus ar islāmiskām vai ekstrēmiskām saiknēm;
  • Piešķirt patvērumju tikai tiem, kuri pēc tā vēršas Francijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Politiskās reformas

Makrons:

  • Samazināt ierēdņu skaitu līdz 120 000, izņemot slimnīcas;
  • Deputāti nedrīkst strādāt par konsultantiem, kā arī nodarbināt ģimenes locekļus;
  • Aptuveni par trešdaļu samazināt parlamenta deputātu un senatoru skaitu.

Lepēna:

  • Vienkāršot civildienestu, samazinot valsts pārvaldes sistēmas slāņus no sešiem līdz trim;
  • Samazināt parlamenta deputātu skaitu no 577 līdz 300, bet senatorus no 348 līdz 200;
  • Ieviest proporcionālu pārstāvniecību visās vēlēšanās.

Eiropa

Makrons:

  • Reformēt ES, ieviešot atsevišķu budžetu eirozonas valstīm, finanšu ministram un parlamentam (EP deputātiem no 19 valstīm, kas lieto eiro);
  • «Brexit» sarunās uzstāt, ka ES vienotā tirgus noteikumi attiecas pilnīgi uz visiem tirdzniecības partneriem;
  • Veicināt brīvās tirdzniecības darījumus, piemēram, CETA.

Lepēna:

  • Pārrunāt ar ES repatriēt pilnvaras Francijai un reformēt bloku, pēc tam sarīkot referendumu par Francijas izstāšanos no ES;
  • Atjaunot pilnu robežkontroli, pamest Šengenas atvērto robežu sistēmu, iecelt 6000 jaunus muitas darbiniekus;
  • Pārtraukt ES ieviesto darbinieku direktīvu, lai izvairītos no ārvalstu strādnieku konkurences Francijā.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu