Sākot ar piektdienu, desmitiem valstu cietušas no kiberuzbrukumu viļņa, kas, strauji izplatoties, pārņēmis gandrīz visu pasauli, un eksperti jau atzinuši, ka tas ir vērienīgākais kiberuzbrukums vēsturē.
Pasaule piedzīvo vērienīgāko kiberuzbrukumu vēsturē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arī Eiropas Savienības (ES) policijas pārvalde «Eiropols» atzinusi, ka šis ir «bezprecedenta mēroga» kiberuzbrukums, kas prasīs sarežģītu starptautisko izmeklēšana vainīgo notveršanai.
Uzbrukumos izmantots tā saucamais izspiedējvīruss, kas bloķē upura datorā esošos dokumentus, kamēr netiek samaksāta pieprasītā summa – 300 līdz 600 ASV dolāru, kas pārskaitāma virtuālajā valūtā «Bitcoin».
Vīruss izplatīts ar e-pastu palīdzību, kā pielikums šķietami nekaitīgām mēstulēm, piemēram, darba piedāvājumiem vai rēķiniem.
Kiberdrošības eksperti vēsta, ka saskaņā ar viņu novērojumiem daļa upuru esot jau samaksājusi pieprasīto izpirkumu.
Cita starpā uzbrukumiem tika pakļauts Lielbritānijas slimnīcu datortīkls, Krievijas Iekšlietu ministrija, Spānijas telekomunikāciju lieluzņēmums «Telefonica» un ASV piegāžu uzņēmums «FedEx», kā arī daudzas citas organizācijas.
Cietuši arī Vācijas dzelzceļa uzņēmuma «Deutsche Bahn» (DB) datori, un sestdien no rīta traucēta informācijas ekrānu darbība stacijās.
Taču DB uzsvēris, ka vilcienu kustību uzbrukums nav ietekmējis.
Krievijas centrālā banka sestdien paziņojusi, ka līdz ar vairākām ministrijām uzbrukumam pakļauta arī valsts banku sistēma, taču, atšķirībā no Iekšlietu ministrijas, kur inficēts aptuveni 1000 datoru, banku drošības sistēmām izdevies pasargāt to datortīklus.
Tiek ziņots arī par traucējumiem Krievijas dzelzceļa sistēmā, tomēr Krievijas dzelzceļš ziņo, ka uzbrukums ticis «lokalizēts» un ka vilcienu kustība nav ietekmēta.
Par kiberuzbrukumiem ziņo arī Turcija, taču to ietekme uz valsts datorsistēmām pagaidām nav skaidra.
ASV cietušas salīdzinoši mazāk, jo sākotnēji uzbrukuma rīkotāji koncentrējušies uz Eiropu. Kad tie nopietni pievērsušies arī Savienotajām Valstīm, mēstuļu filtri jau bija identificējuši jaunos draudus.
Tomēr sestdien pienāk ziņas par nopietniem uzbrukumiem, ko pieredzējušas Āzijas valstis, taču pagaidām nav vēl zināms par nodarīto zaudējumu apmēriem.
Ķīnas aģentūra «Siņhua» vēsta, ka cietušas esot dažas vidusskolas un universitātes, taču precīzus skaitļus nemin.
Līdz šim vissmagāk cietusi Lielbritānijas veselības aprūpes sistēma, un piektdien dažas slimnīcas bija spiestas pacientus novirzīt uz citām klīnikām, jo bija zaudējušas piekļuvi saviem datoriem.
Lielbritānijas nacionālais kiberdrošības centrs paziņojis, ka tā speciālisti strādā cauru diennakti, lai atjaunotu slimnīcu datorsistēmas.
Apvienotās Karalistes iekšlietu ministre Embera Rada paziņojusi, ka uzbrukumā cietušas 45 veselības aprūpes iestādes, taču viņa uzsvērusi, ka nevienā gadījumā nav nolaupīti pacientu personīgie dati.
Par pēdējo kiberuzbrukumu upuri kļuvis Francijas autoražotājs «Renault», kas naktī uz sestdienu bijis spiests pārtraukt ražošanu savās Slovēnijas rūpnīcās, un pagaidām tā nav atsākta.
Uzņēmums sestdien paziņojis, ka ražošana apturēta arī atsevišķās Francijas rūpnīcās, lai neļautu vīrusam izplatīties.
Saskaņā ar kiberdrošības uzņēmuma «Avast» datiem piektdien līdz plkst.23.00 pēc Latvijas laika reģistrēti vairāk nekā 75 000 uzbrukumu 99 valstīs.
Savukārt uzņēmums «Kaspersky Lab» ziņo par 45 000 uzbrukumu 74 valstīs, norādot, ka uzbrukumos izmantotais vīruss ir pašreplicējošs datortārps, kas ļoti strauji izplatās.
Uzbrukumos izmantoto ļaunatūru aprīlī izplatījis hakeru grupējums «Shadow Brokers», apgalvojot, ka tā izstrādāšanai izmantota informācija par vājajām vietām «Microsoft» programmatūrās, kuru saturējuši nopludinātie ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) dokumenti.