Lietuvā iesaka ļaut personvārdu oriģinālrakstību dokumentu galvenajā lapā

Komisija izvērtējusi divus alternatīvus Seima deputātu iesniegtus likumprojektus par šo jautājumu.

Vienā no tiem ieteikts atļaut lietuviešu alfabētā neesošos latīņu alfabēta burtus «x», «w» un «q» ierakstīt personas dokumentu galvenajā lappusē,

otrā - papildlappusē. Seims pirms divām nedēļām tos pieņēma izskatīšanai un lūdza Valsts valodas komisiju sniegt savus atzinumus.

Personvārdu oriģinālrakstību ar latīņu alfabēta rakstzīmēm īpaši vēlas panākt Lietuvas poļi un Varšavas politiķi.

Šīs idejas atbalstītāji uzskata, ka tas būtu svarīgi arī lietuvietēm, kas precējušās ar ārvalstniekiem, savukārt tās pretinieki pauž bažas, ka tādējādi tiktu pazemināts lietuviešu valodai konstitūcijā noteiktais valsts valodas statuss un varētu rasties neskaidrības par šādu nelietuviešu personvārdu izrunu.

Tomēr komisija norāda, ka runa ir par skaidriem, dokumentāri apliecināmiem gadījumiem, un uzsver, ka nav vērtējusi likumprojektu nostādnes, kuras cita starpā pavērtu poļu tautības Lietuvas pilsoņiem iespēju savu vārdu un uzvārdu dokumentos rakstīt ar nelietuviešu rakstzīmēm. Kā žurnālistiem sacījusi Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Daiva Vaišniene, likumprojektu autori ļoti neskaidri aprakstījuši attiecīgu izņēmumu piemērošanas gadījumus, tādēļ komisija nevar sniegt savus atzinumus šajā konkrētajā jautājumā.

«Piekrītot abu likumprojektu pamatnostādnei Lietuvas pilsoņu vārdus un uzvārdus personas dokumentos rakstīt ar lietuviešu rakstzīmēm un ievērojot sabiedrības vajadzības, komisija iesaka likumdevējam paredzēt iespēju personas vārdu un uzvārdu ar latīņu alfabēta rakstzīmēm ierakstīt tajās pases vai personas identitātes kartes vietās, kurās sniegti personas identitāti nosakošie dati,» teikts komisijas paziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka izņēmumiem jābūt skaidri noteiktiem un saistītiem ar drošu dokumenta avotu, piemēram, ārvalstu pilsoņa personas dokumentu vai citiem oficiāliem dokumentiem,

kuros personvārdi ierakstīti, balstoties uz ārvalstnieka personas dokumentiem. Pēc Vaišnienes teiktā, parasti tā ir laulības apliecība vai dzimšanas apliecība.

Viņa uzsvērusi, ka šis komisijas lēmums «nepaplašina un nemaina lietuviešu alfabētu, bet paver iespēju saskaņot oficiālu identitātes datu izmantošanu iekšējā un starptautiskajā komunikācijā, ievērojot fizisko un juridisko personu vajadzības».

Kā komisija norāda, pieminot savu iepriekšējo, 2014.gadā pieņemto atzinumu par personvārdu rakstību, «komisija konstatējusi, ka tad, ja valodā autentiskas rakstības personvārdu nav daudz, tiem nav acīmredzamas ietekmes uz literāro valodu, tās savdabību un normu stabilitāti».

Viens no abiem minētajiem likumprojektiem, ko iesnieguši 70 Seima deputāti, paredz, ka personvārda oriģinālrakstība ar latīņu alfabēta rakstzīmēm būtu pieļaujama, «ja vārds un uzvārds ar šīm rakstzīmēm ierakstīti dokumenta avotā un šis avots apliecina, ka personai vai tās priekštečiem tiešā radniecības līnijā bijusi citas ārvalsts pilsonība vai tie noslēguši laulības ar ārvalstnieku un pārņēmuši viņa uzvārdu».

Kā norāda šo grozījumu iniciatori, tas ļautu izņēmuma gadījumos personas vai citos dokumentos personvārdus rakstīt ar latīņu alfabēta rakstzīmēm, ieskaitot burtus «x», «w» un «q». Grupa šā likumprojekta autoru atzīst, ka

tas paredzētu iespēju arī Lietuvā dzīvojošajiem poļu tautības cilvēkiem dokumentos savu vārdu ierakstīt ar nelietuviešu rakstzīmēm.

Vaišniene savukārt atzinusi, ka šī nostādne nav skaidri un precīzi formulēta, tādēļ komisija «nevar balstīties tikai uz pieņēmumiem, kas ar to domāts».

«Valodas komisijai nebija skaidrs, kādas pilsoņu grupas tiktu iekļautas šādā formulējumā. (..) Komisija nav sniegusi un arī tagad nesniedz savu atzinumu par šādiem izņēmumiem, jo tai (..) skaidri jāzina, (..) vai tas neietekmēs mūsu visu vārdus un uzvārdus, jo visi vai lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju vai viņu priekšteču ir bijuši citu valstu pilsoņi,» viņa skaidrojusi.

Otrs likumprojekts, ko iesnieguši Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu deputāti, paredz, ka nelietuviešu tautības personu vārds un uzvārds Lietuvas izdotajos personas dokumentos jāieraksta ar lietuviešu rakstzīmēm, bet pēc personas lūguma tās vārds un uzvārds Lietuvas pases citu ierakstu sadaļas pirmajā lappusē vai otrā personas identitātes kartes pusē būtu jāieraksta papildus ar latīņu alfabēta rakstzīmēm.

Šo grozījumu iesniedzēji savukārt norādījuši, ka viņu priekšlikums nodrošinās ne tikai tiesisko aizsardzību personas vārdam un uzvārdam kā viņa galvenajām identitātes pazīmēm, kā arī tiesības uz kopēju ģimenes uzvārdu, bet arī «konstitūcijā ietverto imperatīvu aizsargāt lietuviešu valodu kā valsts valodu».

Šobrīd Lietuvas tiesību aktos paredzēts, ka Lietuvas pilsoņu dokumentos vārdi un uzvārdi ierakstāmi ar lietuviešu rakstzīmēm. Lietuvas tiesas pieņēmušas vairākus nepārsūdzamus lēmumus par personvārdu ierakstīšanu Lietuvas pilsoņu pasēs un identitātes kartēs arī ar nelietuviešu rakstzīmēm, taču oriģinālrakstības atļaušanas piekritēji šos lēmumus neuzskata par pietiekamiem.