Tikai pēc nedēļas izgāzies jau otrais mēģinājums izveidot jaunu koalīciju pēc martā notikušajām parlamenta vēlēšanām.
Izgāzies kārtējais Nīderlandes valdības izveides mēģinājums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centriskā partija D66 un mēreni eiroskeptiskā Kristīgā savienība (CU) otrdien paziņoja, ka to domstarpības ir pārāk lielas, lai būtu pārvaramas koalīcijas sarunās.
Tomēr līdzšinējā premjerministra Marka Rites vadītā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) un kristīgie demokrāti (CDA) joprojām nevēlas atteikties no mēģinājuma koalīcijā iesaistīt D66 un CU.
Tajā pašā laikā Edīte Šipersa, kas pārstāv VVD un kurai uzticēta tā dēvētā ziņotāja loma koalīcijas sarunu vadīšanā, pēc trīs stundas ilgām konsultācijām ar abu partiju līderiem atzinusi, ka D66 un CU trūkst «politiskās gribas» savu domstarpību pārvarēšanai.
«Tad mēs ielūkojāmies dziļi viens otra acīs un atzinām: «Nē, tas ir bezjēdzīgi»,» konsultāciju rezultātu savukārt raksturoja CU līderis Gerts Jans Segerss.
Kā ziņots, iepriekšējais mēģinājums izveidot četru partiju koalīciju, trim labēji centriskajām partijām - VVD, CDA un D66 - pieaicinot «GroenLinks» («Zaļie kreisie»), pagājušajā nedēļā pēc divus mēnešus ilgām sarunām arī beidzās neveiksmīgi.
Viens no galvenajiem cēloņiem šo sarunu neveiksmei bija «zaļi-kreiso» domstarpības ar labējām partijām imigrācijas, klimata izmaiņu un ienākumu nevienlīdzības jautājumos.
15.martā notikušo vēlēšanu rezultātā izveidojies ļoti fragmentēts parlaments, un vairākuma valdības izveidošanai nepieciešama vienošanās vismaz starp četrām partijām.
Taču jebkura kombinācija paredz vismaz divu tādu partiju iesaistīšanu, starp kuru programmām pastāv radikālas atšķirības.
Piemēram, starp D66 un CU pastāv nepārvaramas domstarpības tādos medicīniskās ētikas jautājumos kā aborti un eitanāzija.
Tajā pašā laikā Gērta Vildersa galēji labējā Brīvības partija (PVV), kurai jaunajā parlamenta sasaukumā ir otra lielākā pārstāvniecība, izrādījusi gatavību sarunām, taču pārējās partijas joprojām atsakās no jebkādas sadarbības ar PVV.
Savukārt galēji kreisā Sociālistu partija pati atsakās piedalīties koalīcijā, kurā būtu VDD, kamēr kreisi centriskā Darba partija (PvdA), kas vēlēšanās cieta vislielākos zaudējumus un piedzīvoja smagāko sakāvi savā pastāvēšanas vēsturē, vēlas dziedēt savas brūces, paliekot opozīcijā.
Tādējādi šobrīd nav skaidrs, kāda varētu būt nākamā to partiju kombinācija, kas varētu ķerties pie jauna valdības izveides mēģinājuma.
Šipersai ziņojums par koalīcijas iespējām parlamentam jāsniedz nākamajā nedēļā.
Palikusi arī neizmēģināta mazākuma valdības izveides iespēja.
Lai gan kopš parlamenta vēlēšanām bez jaunas valdības aizvadītas jau 70 dienas, līdz antirekordam, kas tika uzstādīts 1977.gadā, vēl ir tālu. Tolaik jaunas valdības izveidei pēc vēlēšanām bija nepieciešamas 222 dienas.