Andrejs Judenko centienus iegrožot savu atkarību sāka ar Ukrainas piedāvāto aizstājējterapiju – ārstēšanās metodi ar alternatīviem medikamentiem ārstu uzraudzībā tiem, kuri iepriekš neveiksmīgi mēģinājuši atbrīvoties no atkarības žņaugiem.
Krievijas nāves spriedums Krimas narkomāniem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
31 gadu vecais vīrietis narkotikas lietoja jau kopš pusaudža gadiem un sāka terapiju divus gadus, pirms Krievija iebruka Krimas pussalā. Viņš nomira divus mēnešus pēc aneksijas, jo aizstājējterapija pēkšņi tika atcelta, raksta «Politico».
Aizstājējterapiju plaši lieto visā pasaulē kā daļu no HIV un citu veselības un sociālo risku samazināšanas stratēģijām, kas saistīti ar nelegālo narkotiku lietošanu. Ukrainā šī terapija bija iekļauta nacionālajā HIV prevences stratēģijā kopš 2006. gada. 2014. gadā Krimā ar tās palīdzību ārstējās 800 pacientu.
Savukārt Krievijā šo metodi kritizē, ka tā nebūt nav ārstnieciska, bet gan palīdz Rietumu farmācijas uzņēmumiem gūt peļņu. Krievijā to aizliedza 1998. gadā, un par tās praktizēšanu pienākas 20 gadu cietumsods.
Judenko Krievijas iebrukums izrādījās liktenīgs.
Viņa māte Olga saka, ka brīdī, kad dēls uzzināja par programmas slēgšanu, viņš vienkārši padevās. «Viņš sēdēja, galvu rokās saņēmis, un sacīja: «Mammu, tās ir beigas. Tās ir beigas.»»
Pēc salas aneksijas 2014. gada martā Maskava līdz gada beigām izziņoja «pārejas posmu», lai Krima varētu pielāgoties Krievijas likumiem. Sabiedrības veselības aizsardzības biedrība, kas ar bezpeļņas organizācijas «The Global Fund» atbalstu vada Ukrainā aizstājējterapijas, lai cīnītos ar AIDS, tuberkulozi un malāriju, centās vienoties par terapijas pagarinājumu, savukārt pacienti nosūtīja apelācijas vēstuli pašam Putinam.
Visi pūliņi bija velti. Tā paša gada 20. martā Krievijas «narkotiku cars» Viktors Ivanovs ieradās Krimā un paziņoja par tūlītēju programmas slēgšanu. Tieši pēc diviem mēnešiem pacienti saņēma savas pēdējās metadona devas.
Labi koptas dāmas un vīri uzvalkos - Krievijas Narkotiku kontroles dienesta un valsts rehabilitācijas klīniku darbinieki - solīja pacientiem bezmaksas detoksikācijas kursus Krimā un rehabilitāciju Krievijā. Taču Olga atsauc atmiņā, ka tie Feodosijas atkarībnieki, kuri ar savām mantām ieradās klīnikā, lai sāktu ārstēšanos, tika aizsūtīti atpakaļ ar nelielu daudzumu trankvilizatoru un pretsāpju medikamentu.
«Es nevaru aizmirst ainu, kā viņi sēdēja uz savām somām un lūdzās,» saka Olga.
Aptuveni 70 pacientu palika, lai pieteiktos apmaksātai ārkārtas aizstājējterapijai Ukrainā. Taču
Judenko bija sācis smagi lietot alkoholu, lai atvieglotu mokošos abstinences simptomus pēc tam, kad marta beigās ārsti sāka samazināt viņa metadona devu. Aprīļa beigās viņš knapi spēja staigāt, bet viņa āda bija ieguvusi dzeltenu nokrāsu.
Olga pilsētā meklēja informāciju par rehabilitāciju, taču vienīgās «terapijas» piedāvāja reliģiskas organizācijas, turklāt tās bija pārāk dārgas. Vienīgā medicīniskā palīdzība, kuru Judenko saņēma, bija dažas tabletes. Tās iedeva ārsts no narkotiku rehabilitācijas klīnikas, uz kuru sieviete bija aizvedusi dēlu. Viņš paskatījās uz Judenko caur automašīnas stiklu un sacīja: «Viņam ir atlikušas divas līdz trīs nedēļas.»
Judenko nomira no aknu mazspējas 2014. gada 25. maijā. Kad ģimene vīrieša līķi nogādāja morgā, priekšā viņiem bija vēl viens bijušais aizstājējterapijas pacients. Arī miris.
2014. gada beigās Krievijas amatpersonas Krimā publiski sadedzināja metadona programmas atlikušos preparātus.
Neviens nenoliedz, ka Krimā pastāv narkotiku problēmas. Kopš aneksijas sala arīdzan piedzīvojusi kāpumu jau tā augstajos HIV saslimšanas rādītājos. 2016. gada beigās pussalā bija vairāk nekā 24 000 reģistrētu HIV gadījumā (kopumā populācija ir aptuveni 2,2 miljoni). Tas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš.
Atkarība no narkotikām un HIV ir cieši saistīti. Krievijā, gluži tāpat kā Ukrainā, narkotiku lietošana ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki inficējas ar HIV. Krievijā ir vislielākais un visātrāk augošais HIV inficēto skaits Eiropā un Centrālāzijas reģionā, kas veido 1% no kopējās populācijas.
Lai arī epidēmijas ir līdzīgas, valstu pieejas ir atšķirīgas. Vairāk nekā 9000 pacientu Ukrainā ārstējas ar aizstājējtarpijas palīdzību, no kuriem 41% ir HIV pozitīvi. Terapija ir integrēta veselības aprūpes pakalpojumos un ļauj daudziem pacientiem paturēt darbu un nepamest ģimeni. Dati pierāda, ka jauni HIV saslimšanas gadījumi gan narkotiku lietotāju, gan iedzīvotāju vidū samazinās.
Taču par spīti pozitīvajiem pierādījumiem Ukrainā un pasaulē Krievija turpina aizstājējterapiju noraidīt.
Nav konkrētu datu par to, cik cilvēku ir miruši kopš tika aizliegta šī rehabilitācijas programma. Balstoties uz informāciju no bijušajiem pacientiem un klīniku personāla, Sabiedrības veselības aizsardzības biedrība lēš, ka šis skaitlis varētu būt no 80 līdz 100. Lielākoties nāves cēlonis ir pārdozēšana vai pašnāvība.
For #Crimea’s drug users, a Russian death sentence: #Moscow’s ban on drug tx is driving #HIV epidemic https://t.co/Ddglq6QAQc MT @politico pic.twitter.com/JiMaXZhV70— HIV Insight (@HIV_Insight) May 22, 2017