ASV aizturēta Pentagona labā strādājošas firmas «Pluribus International Corporation» darbiniece Rialtija Leja Vinere, ziņo raidsabiedrība CNN. 25 gadus veco sievieti apsūdz slepenas informācijas nodošanā medijiem. Tās bija ziņas par Krievijas hakeru veiktajiem kiberuzbrukumiem ar mērķi ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas.
Vinere nodevusi žurnālistiem Naconālās drošības aģentūras (NSA) analītiķu gatavotu pārskatu. Dokumentā teikts, ka Krievijas militārais izlūkdienests ir sarīkojis kiberuzbrukumu vismaz vienam vēlēšanās izmantotas programmatūras izstrādātājam. Tāpat izsūtītas aptuveni 100 krāpnieciskas e-pasta vēstules vēlēšanu organizētājiem, lai iegūtu viņu personiskos datus.
Vinere aizturēta pagājušajā piektdienā savās mājās Džordžijas pavalstī. Vakar viņai izvirzītas apsūdzības slepenas informācijas nelikumīgā izplatīšanā. Vinere atzinusi savu vainu. Notiesāšanas gadījumā viņai draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods.
Vineres māte Bilija medijiem atzinusi, ka nevar izskaidrot meitas rīcību. «Viņa nekad neizteicās atzinīgi par nopludinātājiem, kā Edvards Snuodens un citi,» sacīja Bilija Vinere.
Rialtija Vinere darbojusies ar aizsardzības jomu saistītās struktūrās pēdējos sešus gadus.
Ceturtdien tiesai jālemj par iespēju atbrīvot Vineri pret drošības naudu.
Jau vēstīts, ka ASV specdienesti pērn novembrī paziņoja, ka fiksēti ar Krievijas specdienestiem saistīti hakeru kiberuzbrukumi. To mērķis, iespējams, bijis atbalstīt Krievijai it kā labvēlīgāk noskaņotā republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanu. Vienlaikus izplatītas ziņas, kas diskreditēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni. Tramps šādas ziņas nosauca par nepatiesām. Drošības dienesti norādīja: lai arī kiberuzbrukumi ir notikuši, to ietekmi uz vēlēšanu iznākumu nevar pierādīt.
Vienlaikus Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) veica izmeklēšanu par Trampa sabiedroto sakariem ar Krieviju pirms vēlēšanām. Tās iespaidā bija spiests atkāpties jaunievēlētā prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flins. Vēlāk šī izmeklēšana maksāja amatu FIB direktoram Džeimsam Komijam. Tramps viņu atlaida pirms termiņa, paziņojot, ka nevar direktoram uzticēties. Šis solis izraisīja protestus ASV sabiedrībā un pastiprināja runas, ka pašam ASV prezidentam var nākties piedzīvot impīčmentu.
