Lietuvas valdība atzīst Astravjecas AES par apdraudējumu nacionālajai drošībai

Valdība iesaka Seimam atzīt, ka Astravjecas AES ir nedroša un sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību.

«Nacionālā drošība un cilvēku intereses ir svarīgākās. Lietuvas nostāja attiecībā uz Astravjecas kodolspēkstaciju ir skaidra un principiāla - Astravjecas AES būvdarbus nedrīkst turpināt,» teikts premjerministra Sauļus Skverneļa izplatītajā paziņojumā. «Jau no paša sākuma šā objekta būvniecību pavada nopietni pārkāpumi un incidenti, netika un joprojām netiek ievērotas nedz kodoldrošības, nedz starptautiskās vides aizsardzības prasības.»

Kā norādīts dokumentā, valdība veikusi Astravjecas AES projekta novērtējumu, pildot Seima pieņemto likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas un Krievijas.

Valdība uzsver, ka Astravjecas AES pārkāpj Lietuvas nacionālās un drošības intereses attiecībā uz visiem likumā noteiktajiem kritērijiem - ģeogrāfisko novietojumu un būvlaukuma izvēli, tehnoloģiskajiem parametriem, kodoldrošības garantēšanu, starptautisko drošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu un starpvalstu sadarbību.

«Vērtējumā norādīts, ka Baltkrievija nav sniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka, izraugoties AES būvlaukumu tikai 50 kilometrus no Viļņas, būtu ņemts vērā Lietuvas iedzīvotāju skaits, sadalījums un citi faktori, kas ir svarīgi kodolavārijas vai radioloģiskās avārijas gadījumā,» teikts paziņojumā.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Paredzēts, ka Astravjecas kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Lietuva pieprasa veikt visu nepieciešamo seismoloģisko, ģeoloģisko un hidroloģisko spēkstacijas būvlaukuma izpēti saskaņā ar pastāvošajiem standartiem un uzaicināt uz Astravjecu ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) pilna apmēra būvlaukumu vērtēšanas misiju, kas izvērtētu šā būvlaukuma izvēles kritērijus un tā piemērotību AES celtniecībai. Lietuva arī aicina veikt spēkstacijas stresa testus starptautisko ekspertu klātbūtnē saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) metodoloģiju.

Lietuvas Seims aprīlī pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, nosakot, ka kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.

Pērn jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektroenerģijas embargo plānu, kas paredz, ka tās imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas «Nord Pool» Lietuvas zonu. Polija nesen paziņoja, ka pievienojas Lietuvas iniciatīvai.