Kanāda 10 gadu laikā palielinās aizsardzības izdevumus par 70%, trešdien paziņoja aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.
Kanāda 10 gados palielinās aizsardzības izdevumus par 70%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs sacīja, ka aizsardzības budžets pieaugs par 70%, pēc 10 gadiem sasniedzot 32,7 miljardus Kanādas dolāru (21,5 miljardus eiro). Tas nozīmē, ka Kanāda, kas tagad tērē aizsardzībai 1,2% no IKP, līdz 2026.-2027.finanšu gadam iztērēs šim mērķim apmēram 1,4% no IKP.
ASV prezidents Donalds Tramps ir pieprasījis citām NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus. ASV sedz vairāk nekā 70% no visiem NATO aizsardzības izdevumiem. Tikai Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija pašlaik izpilda NATO dalībvalstīm izvirzīto mērķi tērēt aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
Sadžans sacīja, ka aizsardzības izdevumu palielināšanas mērķis ir nodrošināt, lai Kanāda būtu uzticams un drošs partneris.
Plāns paredz papildus 5000 karavīru, 15 jaunus karakuģus un 88 jaunus iznīcinātājus. Iepriekšējā valdība bija paziņojusi par plāniem palielināt iznīcinātāju skaitu par 65.
«Ja mēs nopietni uztveram mūsu lomu pasaulē, mums nopietni jāuztver mūsu armijas finansēšana. Un mēs to darām,» teica Sadžans.
Kanāda ir nosūtījusi apmēram 800 militārpersonas uz starptautisko misiju pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts», bet atvilkusi savus iznīcinātājus pēc premjerministra Džastina Trudo liberāļu valdības ievēlēšanas 2015.gada beigās. Vēl apmēram 200 Kanādas karavīru atrodas Ukrainā un 220 – Polijā.
Kanāda uzņēmusies arī Latvijā izvietojamā starptautiskā NATO bataljona komandēšanu, un lielāko daļu šīs vienības sastādīs kanādiešu karavīri.