Norvēģijas Augstākā tiesa ceturtdien noraidīja par masu slepkavību notiesātā labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka lūgumu izskatīt lietu par viņa apstākļiem cietumā, bet viņš pēc tam paziņoja, ka ir gatavs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Apelāciju tiesa Oslo martā nolēma, ka Norvēģijas valsts nav pārkāpusi Bēringa-Breivīka tiesības, un šis lēmums joprojām ir spēkā.
«Nevienam elementam Breivīka apelācijā nav nekādu izredžu uzvarēt Augstākajā tiesā,» savu lēmumu skaidroja Augstākā tiesa.
Tikmēr pats masu slepkava paziņoja par nodomu vērsties ECT.
«Mēs cik ātri vien iespējams iesniegsim lietu Strasbūrā,» aģentūrai AFP pavēstīja viņa advokāts Eisteins Storviks. «Mēs vienmēr esam bijuši gatavi iespējai, ka mūsu lieta Norvēģijas tiesās nebūs veiksmīga,» viņš piebilda.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Daudzi Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bērings-Breivīks lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Bērings-Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.
