Eiropas Komisija (EK) otrdien uzsākusi tiesisko procedūru pret trim Austrumeiropas valstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus Briseles uzspiesto kvotu ietvaros. Visām trim valstīm tiek dots laiks vēl līdz trešdienai, lai tās tomēr mainītu savu nostāju. Tiek kritizētas Austrumeiropas valstis par vēlmi izmantot ES sniegtās priekšrocības, vienlaikus neuzņemoties pienākumus.
«Man ar nožēlu jāpaziņo, ka, neskatoties uz mūsu atkārtotajiem aicinājumiem, Čehijas Republika, Ungārija un Polija vēl nav ķērušās pie nepieciešamās rīcības,» preses konferencē paziņoja Eiropas Savienības (ES) migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.
«Šī iemesla dēļ komisija izlēmusi uzsākt pārkāpuma procedūru pret šīm dalībvalstīm,» piebilda komisārs. «Eiropa nav vienīgi līdzekļu pieprasīšanai vai drošības garantēšanai,» norādīja komisārs, piebilstot, ka Eiropas uzdevums ir uzņemties arī kopīgās grūtības.
Brisele iepriekš Varšavu un Budapeštu brīdināja, ka tām tiek dots laiks līdz jūnijam, lai sāktu uzņemt patvēruma meklētājus, kas nelegāli ieradušies Grieķijā un Itālijā.
Spiediens tika izdarīts arī uz Prāgu, kas arī faktiski pilnībā apturējusi patvēruma meklētāju uzņemšanu saskaņā ar EK izstrādāto pārdales plānu.
Saskaņā ar pārkāpuma procedūru EK jānosūta attiecīgajai nacionālajai valdībai pieprasījums sniegt paskaidrojumus, un tikai pēc tam tā var vērsties ES Tiesā.
Polija un Ungārija nav vispār uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017.gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu.
Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.
Saskaņā ar svaigāko statistiku 2015.gada septembrī apstiprinātās shēmas ietvaros līdz šim ir pārvietoti tikai 20 000 patvēruma meklētāju.
Šī vienreizējā kvotu shēma tika apstiprināta ar tā dēvētās vairākuma procedūras palīdzību. Pret šo ieceri balsoja Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija.
Slovākija pati ir vērsusies tiesā pret EK.
Arī Polija jau pirms Avramopula paziņojuma brīdinājusi, ka pati var ķerties pie tiesvedības pret Briseli, kā arī norādījusi, ka EK rīcība var tikai padziļināt šķelšanos ES.
