Igaunija, kas jau pēc divām nedēļām sāks pildīt Eiropas Savienības prezidētājvalsts pienākumus, neatbalsta ideju finansiāli sodīt tās ES Austrumeiropas dalībvalstis, kuras atsakās uzņemt bēgļus, intervijā ziņu aģentūrai «Reuters» sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs Andress Anvelts.
Pēc viņa teiktā, tāds risinājums Eiropas Savienību drīzāk šķeltu nekā vienotu.
«Nedomāju, ka jebkādi sodi, [kas skartu] budžetu, vai cita veida finansiāla sodīšana būtu laba, jo mēs saprotam, ka Eiropa ir ģimene, ko veido ļoti atšķirīgas valstis,» pa tālruni no Talinnas norādījis Anvelts. «Ir ļoti svarīgi raudzīties nākotnē, lai kaut ko nesagrautu. Mums nevajag, lai vēl kāds izstātos, - tas padarītu Eiropas Savienību vājāku.»
Imigrācijas jautājumi ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko Igaunijai nāksies saskarties savas prezidentūras laikā. Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) otrdien uzsāka tiesisko procedūru pret trim Austrumeiropas valstīm - Čehiju, Ungāriju un Poliju, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus Briseles uzspiesto kvotu ietvaros, atsaukdamās uz drošības apsvērumiem saistībā ar Eiropā notikušajiem islāmistu uzbrukumiem. ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls kritizējis šīs valstis par vēlmi izmantot ES sniegtās priekšrocības, vienlaikus neuzņemoties pienākumus.
Brisele iepriekš Varšavu un Budapeštu brīdināja, ka tām tiek dots laiks līdz jūnijam, lai sāktu uzņemt patvēruma meklētājus, kas nelegāli ieradušies Grieķijā un Itālijā.
Polija un Ungārija vispār nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017.gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu. Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.
Kopš 2014.gada Eiropas Savienībā kopumā ieradušies 1,7 miljoni bēgļu un migrantu, un dalībvalstu vidū valda liela nevienprātība jautājumā par to, kā risināt šo problēmu. Tas grauj bloka vienotību, kas būtu īpaši svarīga šobrīd, kad no ES gatavojas izstāties Lielbritānija, kuras daļa kopējā bloka budžetā ir aptuveni 15%, norāda «Reuters».
Anvelts intervijā arī uzsvēris, ka Igaunija savas prezidentūras laikā lielu uzmanību veltīs tālākai ES ārējo robežu stiprināšanai, cerot, ka tas galu galā pārliecinās Varšavu un Budapeštu mainīt savu nostāju.
Pēc viņa teiktā, Igaunija šīs problēmas iecerējusi risināt arī digitālajā jomā, gādājot par labākām un savstarpēji labāk saistītām datu bāzēm, kas palīdzētu tiesībsargāšanas iestādēm labāk tikt galā ar drošības izaicinājumiem.
Plānots izveidot Eiropas Savienībā sākotnējās ieceļošanas autorizācijas sistēmu, kā arī ieceļošanas un izceļošanas fiksācijas datu bāzi, lai labāk izsekotu trešo valstu pilsoņiem, kuri ceļo ar vīzu. ES arī vēlas nodrošināt labāku savietojamību starp aptuveni desmit dažādām robežapsardzes, muitas un citu tiesībsargāšanas iestāžu datubāzēm.
«Ja mēs nepārprotami apliecināsim, ka Eiropa patiesi sāk mainīt savu ārējo robežu politiku, (..) tad arī iekšpolitiskos lēmumus būs daudz daudz vieglāk pieņemt,» norādījis Anvelts. «IT sistēmu izmantošana iekšlietu un tieslietu jomā ir visnotaļ vērtīgs instruments, ko EU vēl pienācīgi neizmanto.»
Tādas idejas Eiropas Savienībā iepriekš nav guvušas atsaucību - lielākoties aiz bažām, ka tas varētu pārkāpt pilsoņu privātumu, bet, kā izteicies Anvelts, Igaunijā šādas bažas nav apstiprinājušās.
Kā vēl vienu jomu, kam Igaunija plāno pievērsties savas prezidentūras laikā, viņš minējis ieceri arestēt cilvēku kontrabandistu naudu, kas iegūta, pakļaujot dzīvības briesmām migrantus, kuri ir gatavi nedrošās gumijas laiviņās doties pāri Vidusjūrai, lai nokļūtu Eiropā.
«Mums vēl daudz kas darāms, lai izsekotu šai naudai. Lai to paveiktu, mums vajadzīgas IT sistēmas, kas atbilst 21.gadsimta prasībām,» uzsvēris Igaunijas iekšlietu ministrs.
