Lielbritānija pirmdien sāk oficiālas sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Šodien sākas «Brexita» sarunas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Brexita» lietu ministrs Deivids Deiviss dosies uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Komisijas (EK) sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, sākot sarežģīto sarunu procesu.
Sarunu sākums plānots plkst.11.00 (12.00 pēc Latvijas laika). 90 minūtes ilgām sarunām sekos darba brokastis un abu preses konference.
Paredzēts izveidot darba grupas, kas koncentrēsies uz trīs galvenajām jomām - ES pilsoņu turpmāko statusu Lielbritānijā un britu statusu ES, «Brexita rēķinu», kā arī Ziemeļīrijas un Īrijas robežas nākotni.
Jau šobrīd atšķiras Lielbritānijas un pārējā bloka vēlmes attiecībā uz sarunu kārtību. Londona vēlas, lai tās turpmākās tirdzniecības attiecības ar bloku tiktu apspriestas vienlaicīgi ar sarunām par izstāšanos no ES.
Gatavojoties sarunām, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas vadītā valdība bija plānojusi īstenot «smago Brexitu», atstājot Eiropas vienoto tirgu un muitas savienību, lai varētu ierobežot imigrāciju no ES.
Tomēr valdības pieeju apšaubīt likušas 8.jūnijā Lielbritānijā notikušās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās Mejas vadītie konservatīvie zaudēja absolūto vairākumu.
Meja ir sākusi sarunas ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), lai nodrošinātu atbalstu savai valdībai. Konservatīvie vēlēšanās izcīnīja 317 vietas, bet DUP - 10 vietas. Tādējādi torijiem un DUP parlamentā, kurā kopā ir 650 likumdevēji, būs neliels vairākums ar 327 deputātiem.
Mejas valdības nestabilā pozīcija raisījusi pieņēmumus par vieglāka «Brexita» īstenošanu.
Skotijas konservatīvo līdere Rūta Deividsone ir uzsvērusi, ka Lielbritānijai par prioritāti vajadzētu padarīt «brīvību tirgoties un mūsu ekonomisko izaugsmi».
Tikmēr britu finanšu ministrs Filips Hamonds svētdien apstiprināja, ka Lielbritānija izstāsies no ES, vienotā tirgus un muitas savienības.
«Mēs atstāsim muitas savienību, kad izstāsimies no Eiropas Savienības,» viņš paziņoja britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC.
Ministrs uzsvēra, ka nākotnes tirdzniecību ar bloku vēlas brīvu ne tikai no tarifiem, bet arī no kavēšanās un birokrātijas. Hamonds arī piebilda, ka būs nepieciešamas pārejas vienošanās, lai dotu uzņēmumiem lielāku noteiktību.
Kā ziņots, pagājuša gada jūnijā notikušajā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES.
Premjerministre Terēza Meja martā oficiāli informēja ES par Londonas lēmumu no bloka aiziet, sākot divus gadus ilgās sarunas par izstāšanos.
Lielbritānija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izlēmusi izstāties no bloka.