Vācijas drošības dienesti un kiberdrošības eksperti nobažījušies par Krievijas hakeru centieniem iespaidot septembrī gaidāmo parlamenta vēlēšanu iznākumu. Gadā, kurā kanclere Angela Merkele cīnīsies par pārvēlēšanu uz ceturto termiņu, ieviesti vērienīgi pasākumi kiberdrošības nostiprināšanai.
Martā un aprīlī hakeri centās uzlauzt ar divām Vācijas ietekmīgākajām politiskajām partijām saistītu organizāciju mājaslapas, vēsta aģentūra «Bloomberg».
2016.gadā no Latvijā uzstādīta servera uz Vācijas valdības e-pasta adresēm tika izsūtīti viltus ziņojumi ar mērķi izvilināt informāciju.
Savukārt 2015.gadā tika uzlauzts Vācijas parlamenta datortīkls un no tā nozagti 16 gigabaiti datu. Lai arī neatspēkojamu pierādījumu nav, par vaininieku tiek uzskatīta ar Krievijas drošības dienestiem saistītā hakeru grupa «Bandinieku uzbrukums», raisot bažas, ka Kremlis mēģinās iejaukties septembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Hanss Georgs Māsens norāda, ka atrasti jauni pierādījumi Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas. «Gaidām jaunu kiberuzbrukumu vilni pirms balsošanas,» viņš sacīja.
Aptauju dati liecina, ka Merkele, visticamāk, uzvarēs kreisi noskaņoto Sociāldemokrātu partiju. Taču pastāv bažas, ka Kremlis centīsies stiprināt galēji labējās partijas «Alternatīva Vācijai» pozīcijas un noskaņot 2,5 miljonus krieviski runājošo vēlētāju pret Merkeli. Lai pasargātu valsti no līdzīga scenārija kā pērnā gada ASV prezidenta vēlēšanās, Vācijā sākti vērienīgi kiberdrošības nostiprināšanas pasākumi. Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība izvirzījusi likumprojektu, kas valstij ļautu iznīcināt hakeru uzbrukumiem izmantotus serverus. Vācijas galvenā kiberdrošības aģentūra BSI šogad pieņems darbā 180 jaunus darbiniekus, sākot ar juristiem un beidzot ar programmētājiem. Aģentūra sagatavojusi speciālistu komandas, kas apmācītas novērst kiberuzbrukumu sekas un pasargāt valdības iestāžu datorsistēmas.
Tikmēr Vācijas Izglītības ministrija finansē jaunas kiberdrošības skolas izveidošanu, kurā politiķiem un IT speciālistiem mācīs atpazīt hakeru uzbrukumus un kā uz tiem reaģēt. Aprīlī Vācijas armija izveidoja jaunu kiberaizsardzības vienību, kurai drīz pievienosies 12 000 karavīru un 1500 speciālistu. Vienības uzdevums – pasargāt spēkstaciju un slimnīcu, kā arī militāros datortīklus, kas šogad piedzīvojuši 820 000 uzbrukumu, norāda Vācijas Aizsardzības ministrija.
«Kopš 2016.gada beigām esam identificējuši pret kancleri Angelu Merkeli vērstus uzbrukumus un gatavojamies diezgan vērienīgam uzlidojumam» pirms vēlēšanām, norāda Vašingtonā bāzētās aģentūras «Atlantic Council» digitālās drošības pētījumu nodaļas vadītājs Makss Čuperskis.
Šā gada pavasarī par kiberuzbrukuma upuriem kļuva divi pētījumu centri – Vācijas Kristīgo demokrātu apvienībai pietuvinātais «Konrad Adenauer Stiftung» un sociāldemokrātu atbalstītais «Friedrich Ebert Stiftung». Uz «Bandinieku uzbrukuma» bieži izmantotiem serveriem tika izveidotas vietnes, kas atgādināja abu pētījumu centru mājaslapas, ar to palīdzību cenšoties izvilināt piekļuves datus, līdzīgi kā uzbrukumā Vācijas parlamenta datortīklam. Cietušās organizācijas paziņoja, ka hakeru iecere neizdevās. Taču «Bandinieku uzbrukums» «uzbrūk nepārtraukti», norāda kiberdrošības konsultantu firmas «Trend Micro Inc» analītiķis Feike Hakebors.
Krievija noliedz saistību ar kiberuzbrukumiem citu valstu valdībām. Vladimirs Putins jūnijā izteicās, ka «valdības līmenī» šādas darbības nenotiekot, taču pieļāva, ka uzbrukumos iesaistīti «patriotiski noskaņoti» pilsoņi.
Vācijas valdība nobažījusies, ka pirms vēlēšanām atklātībā varētu nonākt 2015.gada kiberuzbrukumā Vācijas parlamenta datortīklam nozagtie 16 gigabaiti datu, kas varētu saturēt vairāk nekā miljonu e-pastu. «Mūsu partijā visi apzinās draudus,» teica Kristīgo demokrātu apvienības pārstāvis Tomass Jarcombeks. «Esmu gandrīz pārliecināts, ka septembrī atkal redzēsim šos 16 gigabaitus.»
Kristīgo demokrātu apvienība un Sociāldemokrātiskā partija ir tik ļoti noraizējušās par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās, ka noslēgušas pamieru un nosolījušās viena pret otru neizmantot uzbrukumā parlamentam iegūto informāciju, ja tā tiks publiskota pirms vēlēšanām, medijiem atklāja anonīms informācijas avots.
«Tagad vairāk uzmanāmies, kādu informāciju sūtām e-pastos un kur saglabājam [informāciju],» stāsta Ansgars Hevelings no Kristīgo demokrātu apvienības. «Ir daudz pierādījumu, ka Krievija vainojama šajos uzbrukumos un Krievijas interesēs ir novājināt Vāciju.»
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)