Šveices Alpos esošajā Kranmontanas kūrortā trešdien atsākās ar ANO starpniecību organizētās sarunas par Kipras atkalapvienošanos, kurās grieķu pārvaldītās salas dienviddaļas prezidents Niks Anastasiadis tiekas ar pašpasludinātās Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) līderi Mustafu Akindži.
ANO īpašais padomnieks Kipras jautājumos Espens Barts Eide sarunu priekšvakarā žurnālistiem Ženēvā norādīja, ka tā būšot «vislabākā iespēja» atrisināt konfliktu, kas jau desmitgadēm ilgi sašķēlis šo Vidusjūras salu.
Informācijas avoti atklājuši, ka sarunās vispirms plānots apspriest vissarežģītāko jautājumu - Ziemeļkiprā dislocētā Turcijas karaspēka turpmāko atrašanos salā un tā dēvēto valstu-garantu statusu.
Abiem sadalītās Kipras līderiem vismaz sarunu iesākumā plāno pievienoties arī valstu-garantu - Grieķijas, Turcijas un Lielbritānijas - ārlietu ministri, kā arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Tomēr vienošanās panākšana nebūt nav garantēta.
Ar ANO starpniecību rīkotās Ženēvas sarunas janvārī beidzās bez jebkādiem panākumiem, un pats Eide bijis spiests atzīt, ka atsāktās sarunas nebūs vieglas un panākumi nav garantēti.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik ZKTR teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Kārtējās sarunu kārtas dienaskārtības galvenais jautājums ir jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.
Atrisinot drošības jautājumu, Anastasiadim un Akindži pavērsies iespējas kompromisu panākšanai arī citos jautājumos, tomēr Eide brīdinājis, ka drošības jautājumā abu pušu nostājas joprojām ir «diametrāli pretējas».
Anastasiada starptautiski atzītā valdība ar Atēnu atbalstu uzstāj, ka jāatsakās no valstu-garantu tiesībām uz militāro iejaukšanos, un pieprasa Turcijas militārā kontingenta izvešanu.
Savukārt Akindži un Ankara vēlas panākt zināmu intervences tiesību saglabāšanu un ierobežota turku armijas kontingenta atstāšanu salas ziemeļdaļā.
Tomēr Eide paziņojis, ka abas puses «pamatā» ir atrisinājušas domstarpības četros pārējos smagākajos sarunu blokos, kas attiecas uz atkalapvienotās salas pārvaldi, varas sadalījumu starp abām kopienām, īpašumtiesībām un ES.
ANO pārstāvis uzsvēra, ka izdevies panākt «nepieredzētu progresu» sarežģītajā jautājumā par teritorijas sadali.
