Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja (EPPA) aicinājusi Baltkrieviju apturēt netālu no Lietuvas robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) būvi. Šāds aicinājums ietverts rezolūcijā «Situācija Baltkrievijā», kas otrdien pieņemta EPPA plenārsēdē Strasbūrā.
Kā norādīts dokumentā, kas kopumā veltīts demokrātijas un cilvēktiesību situācijai Baltkrievijā, Minska pārkāpusi daudzus starptautiskos būvniecības drošības noteikumus, īpaši attiecībā uz nepiemērota un nedroša būvlaukuma izvēli, un šā nedrošā projekta sekas ne vienai vien Eiropas valstij un cilvēkiem var būt postošas. Atgādināts arī, ka bažas par drošības prasību neievērošanu jau paudušas daudzas kompetentas starptautiskās organizācijas.
Priekšlikumu iekļaut rezolūcijā norādi par Astravjecas AES bija iesnieguši Lietuvas Seima delegācijas locekļi Emanuelis Ziņģeris, Aļģirds Butkevičs, Simons Ģentvils, Ķētutis Masjulis un Eģidijs Vareiķis, kā arī citu delegāciju locekļi.
Kā norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, šis EPPA aicinājums ir «vēl viena starptautiskās sabiedrības balss», kuru neņemt vērā būtu sarežģīti.
«Apsveicama ir katra starptautiskās organizācijas balss, katrs viedoklis šajā jautājumā, konkrēti, aicinājumi apturēt Astravjecas AES celtniecību pieļauto pārkāpumu un starptautisko vides drošības standartu neievērošanas dēļ. Mēs cenšamies konsolidēt starptautisko sabiedrisko domu, starptautiskās organizācijas,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Jau ziņots, ka Lietuvas Seims šomēnes atzina Astravjecas AES par apdraudējumu nacionālajai drošībai un vērsās pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota nedrošās atomelektrostacijās.
Pēc Linkeviča teiktā, Lietuva arī turpmāk ieturēs principiālu nostāju Astravjecas jautājumā.
«Mēs konsekventi darbosimies tai pašā virzienā. Nesaskatām nekādas atkāpšanās iespējas, te nav vietas kompromisiem. Šis objekts ir pārāk jutīgs, un esam pārliecināti, ka tas raisa bažas ne jau mums vien,» piebildis ministrs.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Paredzēts, ka Astravjecas kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Lietuva pieprasa veikt visu nepieciešamo seismoloģisko, ģeoloģisko un hidroloģisko spēkstacijas būvlaukuma izpēti saskaņā ar pastāvošajiem standartiem un uzaicināt uz Astravjecu IAEA pilna apmēra būvlaukumu vērtēšanas misiju, kas izvērtētu šā būvlaukuma izvēles kritērijus un tā piemērotību AES celtniecībai. Lietuva arī aicina veikt spēkstacijas stresa testus starptautisko ekspertu klātbūtnē saskaņā ar ES metodoloģiju.
Lietuvas Seims aprīlī pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, nosakot, ka kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.
Pērn jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektroenerģijas embargo plānu, kas paredz, ka tās imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas «Nord Pool» Lietuvas zonu. Polija nesen paziņoja, ka pievienojas Lietuvas iniciatīvai.
