Neskatoties uz kodolvalstu boikotu, piektdien 122 ANO dalībvalstis pieņēma līgumu, kas paredz kodolieroču aizliegšanu.
122 ANO dalībvalstis pieņem līgumu par kodolieroču aizliegšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par līgumu balsoja 122 ANO dalībvalstis, viena valsts - Nīderlande - balsoja pret, bet Singapūra atturējās.
Neviena no deviņām kodolvalstīm - ASV, Francija, Indija, Izraēla, Krievija, Ķīnas Lielbritānija, Pakistāna un Ziemeļkoreja - nepiedalījās ne sarunās, ne arī balsojumā par līgumu.
Sarunas boikotēja arī Japāna - vienīgā valsts, kas cietusi kodolieroču uzbrukumā -, kā arī vairums NATO dalībvalstu.
Pēc līguma pieņemšanas ASV, Francija un Lielbritānija noraidīja līgumu un paziņoja, ka neplāno tam pievienoties.
«Iniciatīva nepārprotami ignorē starptautiskās drošības vides realitāti,» paziņoja šo trīs valstu vēstnieki ANO.
«Līgums nesniedz ne risinājumu Ziemeļkorejas kodolprogrammas radītajiem nopietnajiem draudiem, ne arī risina citas drošības problēmas, kas padara kodolatturēšanu nepieciešamu,» kopīgā paziņojumā uzsvēra trīs vēstnieki.
Kodolvalstis norāda, ka to arsenāls kalpo kā atturēšanas līdzeklis pret kodoluzbrukumu. Tās arī uzsver, ka joprojām ir apņēmības pilnas sekot pakāpeniskai kodolieroču likvidēšanas pieejai, kas paredzēta Kodolieroču neizplatīšanas līgumā.
Kodolieroču neizplatīšanas līgums liek valstīm ar kodolieročiem no tiem atbrīvoties, gan nenosakot nekādus gala termiņus. Savukārt pārējās līguma dalībvalstis ir apņēmušās neizstrādāt kodolieročus.
Neapmierinātas ar faktu, ka tādas lielvalstis kā ASV un Krievija nelikvidē savus kodolarsenālus, vairāk nekā 100 valstis martā sāka spriest par iespēju slēgt atsevišķu līgumu, kas paredzētu pilnīgu kodolieroču aizliegumu.
Austrijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas Republikas, Meksikas un Jaunzēlandes vadībā kopā 141 valsts iesaistījās līguma izstrādāšanā, tādā veidā cerot palielināt spiedienu uz kodolvalstīm nopietnāk attiekties pret atbruņošanos.
Par līgumu balsoja, piemēram, Īrija, Zviedrija un Šveice, kā arī Irāna, Ēģipte, Kazahstāna un daudzas Āfrikas un Latīņamerikas valstis.
Līguma parakstīšana sāksies 20.septembrī, un tas stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 50 valstis.