Eiropas Savienība (ES) neiegulda pietiekamas pūles, lai veicinātu Rietumbalkānu integrāciju ES, pirmdien paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, piebilstot, kas tas var radīt riskus drošībai.
Ungārija pārmet ES stratēģijas trūkumu Rietumbalkānu integrēšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sijārto ar šādiem izteikumiem nāca klajā tā dēvētās Višegrādas grupas valstu - Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas - ārlietu ministru sanāksmē, kurā piedalījās arī pārstāvji no Horvātijas, Slovēnijas un Albānijas.
Ungārija pašreiz ir Višegrādas grupas prezidējošā valsts.
«Visiem pasaules un reģionālās politikas veidotājiem» ir stratēģija Balkāniem, bet ES, «acīmredzot, neietilpst šajā kategorijā,» sacīja Sijārto.
Ja neviens neiedos šim reģionam scenāriju ES integrācijai, pastāv risks, ka var izveidoties nekontrolējama spriedze, paziņoja ministrs.
Atšķirīgi viedokļi migrācijas jautājumos jau saasinājuši Briseles attiecības ar Višegrādas grupas valstīm.
2015.gada septembrī ES noteica obligātas kvotas patvēruma meklētāju pārdalei pa dalībvalstīm. Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisija (EK) sāka tiesisko procedūru pret Ungāriju, Čehiju un Poliju par atteikšanos uzņemt patvēruma meklētājus.
Polija un Ungārija nav vispār uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017.gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu.
Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.
Šī vienreizējā kvotu shēma tika apstiprināta ar tā dēvētās vairākuma procedūras palīdzību. Pret šo ieceri balsoja Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija.
Slovākija un Ungārija apgalvo, ka kvotu sistēmas apstiprināšanā pārkāpti ES noteikumi un lūgusi ES Tiesu kvotas anulēt.