Pirmdien sākušās faktiskās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai gan pašas Apvienotās Karalistes valdībā turpinās asas diskusijas šajā jautājumā.
Sākas faktiskās «Brexit» sarunas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzsākot sarunu otro kārtu, Lielbritānijas «Brexit» ministrs Deivids Deiviss tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kamēr Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt nodot atklātībā informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās.
«Pienācis laiks ķerties pie darba un padarīt šīs sarunas par veiksmīgām,» ierodoties EK mītnē Briselē, žurnālistiem paziņoja Deiviss.
Četras dienas ilgajās sarunās abas puses cer panākt progresu svarīgākajos jautājumos, tostarp par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.
«Mums ir neticami svarīgi panākt tagad vērā ņemamu progresu, visu to pārrunāt un noskaidrot viedokļu atšķirības, lai varētu tās atrisināt, kā arī noskaidrot kopīgo, lai varētu to nostiprināt,» norādīja Deiviss.
Arī Barnjē, kurš vairākkārt aicinājis Londonu pilnībā izklāstīt savu nostāju sarunās, norādīja, ka nepieciešams noskaidrot pušu pozīcijas, lai varētu panākt vērā ņemamu progresu.
«Mēs tagad ķersimies pie lietas būtības,» uzsvēra Barnjē.
Tomēr jau pēc dažām stundām Deiviss devās atpakaļ uz Londonu, lai risināju problēmas Lielbritānijas parlamentā. Briselē viņš atgriezīsies ceturtdien, lai atkārtoti tiktos ar Barnjē un piedalītos kopīgajā preses konferencē.
Lai gan sarunas oficiāli sākās jau jūnijā, to pirmajā kārtā, kas ilga tikai dienu, tika saskaņots vienīgi turpmākais sarunu grafiks, un faktiskās sarunas sākas tikai šobrīd.
Tomēr Briselē parādījušās šaubas, vai Meja, kuras pozīcijas ir novājinātas pēc absolūtā vairākuma zaudēšanas 8.jūnijā notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, šobrīd spēj uzturēt konsekventu «Brexit» politiku.
Tikmēr pagājušās nedēļas nogalē britu laikraksti vēstīja, ka Mejas valdībā uzliesmojušas vērā ņemamas domstarpības, un prese īpaši asi uzbrukusi finanšu ministram Filipam Hamondam, kurš it kā cenšoties sabotēt «Brexit».
Savukārt Mejas pārstāvis paziņojis, ka premjere otrdien grasoties saukt sava kabineta locekļus pie kārtības.
«Kabinetam jāspēj diskutēt par valdības politiku konfidenciāli, un premjerministre saviem kolēģiem atgādinās to rītdienas kabineta sēdē,» norādīja viņas preses sekretārs.
Arī Hamonds atzinis, ka starp ministriem valda domstarpības vairākos «Brexit» aspektos.
«Domāju, ka daudzējādā ziņā nāktu par labu, ja mani kolēģi, mēs visi, pievērstos darāmajam darbam. Šai valdībai jārēķinās ar «Brexit» sarunu pulksteņa tikšķiem,» svētdien uzsvēra Hamonds.
Brisele joprojām uzstāj, ka sarunās pievērsties Lielbritānijas un ES nākotnes attiecībām būs iespējams vienīgi pēc tam, kad būs panākts apmierinošs progress jautājumos, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka.
Trīs būtiskākie jautājumi, kas sākotnēji jāatrisina, ir tā dēvētais izstāšanās rēķins, ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā un robeža starp Ziemeļīriju un Īriju.
Šīs nedēļas sarunās paredzēts apspriest arī Londonas turpmākās attiecības ar Eiropas Atomenerģijas kopienu («Euratom») un ES Tiesu.
Par to, vai panākts pietiekams progress, lai sarunās pievērstos tirdzniecības jautājumiem, ES līderi lems oktobrī paredzētajā samitā.