Jauns arheologu atradums liek domāt, ka aborigēni Austrālijā dzīvo vismaz 65 000 gadu – par 18 000 gadiem ilgāk, nekā uzskatīts līdz šim, ziņo raidorganizācija BBC.
Arheologu atklājums «pārraksta» Austrālijas vēsturi
Pētnieki alā Austrālijas Ziemeļu teritorijā atraduši pasaulē vecākos akmens cirvjus un okras krītiņus.
«Mēs atradām skaistus cirvjus ar akmens asmeni un iedobēm tajā galā, kurā rokturis būtu nostiprināts ar sveķiem,» atklājumu raksturo Kvīnslendas Universitātes profesors Kriss Klārksons.
Arheologi atrada arī pigmentus, ko, visticamāk, izmantoja mākslas darbu radīšanai. «Tas parāda, ka cilvēki daudz nodarbojās ar mākslinieciskām aktivitātēm,» uzsver profesors.
Iepriekš tika uzskatīts, ka Austrālijā pirmie cilvēki ieradās pirms 47 000 līdz 60 000 gadu. «Esam nozīmējuši jaunu laiku, kad Austrālija pirmoreiz tika apdzīvota. Tas notika apmēram 18 000 agrāk, nekā iepriekš pieņemtais laiks – pirms aptuveni 47 000 gadiem,» teica Klārksons.
Kopš 70.gadiem Ziemeļu teritorijas akmens alās arheoloģiskie izrakumi veikti četras reizes. Kopumā atrasti vairāk nekā 10 000 artefaktu.