Vācijas valdība ceturtdien brīdināja pilsoņus par ceļošanu uz Turciju, norādot uz risku, ka viņi var tikt aizturēti, kā arī atklāja plānus pret Ankaru vērst diplomātiskas un ekonomiskas sankcijas.
Vācija brīdina pilsoņus par došanos uz Turciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieteikumi ceļotājiem mainīti pēc tam, kad Turcijā tika apcietināti vairāki cilvēktiesību aktīvisti, tostarp Vācijas pilsonis Pēters Šteitners, paziņoja ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls.
Šteitners «nebija Turcijas eksperts, viņš nekad nerakstīja par Turciju, viņam nebija kontaktu ar politisko isteblišmentu (..) un viņš nekad neuzstājās kā kritiķis», Gabriēls skaidroja reportieriem.
Tas nozīmē, ka ikviens Turcijā ieradies Vācijas pilsonis var piedzīvot tādu pašu likteni, piebilda ministrs.
Gabriēls, kurš šā incidenta dēļ pārtrauca savu atvaļinājumu un atgriezās Berlīnē, solīja sadarboties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, lai lemtu par sankcijām pret Turciju.
Apspriesto pasākumu vidū ir iespēja atņemt Turcijai eksporta garantijas, kā arī ES finansējumu, kas tai tiek piešķirts kā bloka kandidātvalstij, viņš atklāja.
«Es neredzu iespēju, kā mēs varam turpināt garantēt kompāniju investīcijas Turcijā,» paziņoja Gabriēls, reaģējot uz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmumu iekļaut melnajā sarakstā Vācijas kompānijas, kas turētas aizdomās par «terorisma atbalstīšanu».
Vācijas mediji ceturtdien vēsta, ka Ankara piedāvājusi apmainīt Turcijā ieslodzītos vāciešus pret Vācijā patvērumu saņēmušajiem turkiem, kuri apsūdzēti par dalību pērn notikušajā apvērsuma mēģinājumā.
«Nav izteikts oficiāls apmaiņas piedāvājums,» paziņoja Gabriēls. «Nav notikusi nekāda sarakste un nav bijuši nekādi telefona zvani», kuros šādu piedāvājumu varēja izteikt, piebilda ministrs.
Kā ziņots, Stambulas tiesa otrdien nolēma paturēt apcietinājumā sešus šomēnes aizturētos cilvēktiesību aktīvistus, tostarp Šteitneru un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas «Amnesty International» Turcijas biroja direktori Idilu Eseri.
Reaģējot uz to, Vācija trešdien izsauca Turcijas vēstnieku Berlīnē.
Vēl četrus aizturētos aktīvistus Turcijas tiesa nolēma no apcietinājuma atbrīvot, taču viņiem līdz tiesas prāvas sākumam un tās laikā būs aizliegts izbraukt no valsts un būs regulāri jāpiesakās policijā.
Desmit aktīvisti tika aizturēti 5.jūlijā Marmora jūras Bijikadas salā, kas administratīvi ietilpst Stambulā, kur viņi kādā viesnīcā piedalījās seminārā par digitālo drošību. Visiem aktīvistiem būs jāstājas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām palīdzībā bruņotai teroristiskai organizācijai.
Nav oficiāli paziņots, kas tā ir par teroristisku organizāciju. Turcijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka prokuratūra, pieprasot noteikt aizturētajiem pirmstiesas drošības līdzekli apcietinājumu, iesniegusi pierādījumus, ka viņi sazinājušies ar personām, kas tiek turētas aizdomās par sakariem ar kurdu kaujiniekiem, kreisajiem ekstrēmistiem un ASV dzīvojoša musulmaņu garīdznieka Fetullas Gilena atbalstītājiem. Gilenu Turcijas varasiestādes vaino pagājušā gada jūlijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā.
Erdoans ir izteicies, ka šie cilvēktiesību aktīvisti piedalījušies sanāksmē, kas «pēc būtības uzskatāma par apvērsuma mēģinājuma turpinājumu».
Apcietinājumā paturēti Esere, kā arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas «Helsinku pilsoņu asambleja» («Helsinki Citizens Assembly») un Turcijas nevalstiskās organizācijas «Cilvēktiesību darba kārtības asociācija» («Insan Haklari Gündemi Dernegi») aktīvisti. Starp apcietinātajiem ir arī divi ārzemnieki - Vācijas pilsonis un Zviedrijas pilsonis -, kuri vadīja semināru.
Jau ziņots, ka jūnijā tika aizturēts «Amnesty International» Turcijas nodaļas priekšsēdētājs Taners Kiličs, kurš apsūdzēts sakaros ar Gilenu. Arī Kiličs pašlaik atrodas pirmstiesas apcietinājumā.