Mafijas pastāv ne tikai Sicīlijā. Pašlaik Eiropas Savienībā tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā ir apmēram 5000 organizētās noziedzības grupas, raksta itāļu laikraksts «Il Fatto Quotidano». To vidū ir krievvalodīgās un turku mafijas, albāņu klani, kas ir nozīmīgi spēlētāji nelegālajā marihuānas tirgū, kā arī mazāk zināmās Ziemeļeiropas motociklistu bandas un vjetnamiešu klani, kas aktivizējušies Austrumeiropā.
No organizētās noziedzības grupējumiem nav pasargāta neviena valsts, pat tās, kurās noziedzības līmenis ir zems, liecina ES policijas aģentūras «Europol» apkopojums. Tomēr to apkarošana savienības mērogā nevirzās uz priekšu tik labi, kā varētu vēlēties, un noziedzīgās grupas pārceļas uz valstīm, kurās tiesiskais regulējums ir pielaidīgāks.
Izmeklētāji īpaši uzsver kriminālo organizāciju negatīvo ietekmi uz ekonomiku naudas atmazgāšanas dēļ.
«Europol» 2017.gada pārskatā iezīmēti dažādi kriminālo organizāciju veidi. Eiropā ir vairākas mafijas tipa organizācijas, kas parasti darbojās vairākās ES valstīs uzreiz. To vidū ir Ziemeļeiropas motociklistu bandas, tai skaitā «Hells Angels» un «Bandidos» Somijā, kas iebiedē un citādi ietekmē vietējos uzņēmējus. Kriminālajā pasaulē arvien prominentāki kļūst albāņu klani, kas izpletušies vairākās dalībvalstīs un galvenokārt nodarbojas ar marihuānas transportēšanu pāri robežām un tirdzniecību, bet gatavojas pāriet uz kokaīna un heroīna tirgošanu.
Saskaņā ar «Europol» datiem, krievu mafijas ir aktīvas plašā reģionā – no Austrumeiropas valstīm līdz pat Lielbritānijai, kur nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Pat Zviedrijai, kurā ir zems noziedzības līmenis, 2010.gadā pēc divu cilvēku slepkavības nācās secināt, ka sīriešu mafija izplatījusies vairākās valsts daļās. Austrumeiropā aktivizējušās noziedzīgas vjetnamiešu grupas, kas galvenokārt nodarbojas ar narkotirdzniecību un cilvēku kontrabandu.
«Europol» pārstāvis Deivids Ellero norāda, ka mafiju izplešanās uz jaunām teritorijām nenotiek nejauši.
«Galvenie izplešanās iemesli ir narkotiku kontrabanda un naudas atmazgāšana,» viņš skaidro.
«Viens no pirmajiem virzieniem ir Pireneju pussala, kas ir narkotiku kontrabandas centrs. Otrs virziens ir Vācija-Beļģija-Nīderlande – Roterdamas un Antverpenes ostu dēļ. Tur ik dienu ienāk vairāki tūkstoši konteineru, tāpēc grūti pārtvert kokaīna kravas, ja netiek specifiski ziņots.»
Aģentūras apskatā kā galvenās noziedzīgo grupu aktivitātes Latvijā iezīmētas cilvēku kontrabanda, cigarešu kontrabanda, narkotiku kontrabanda, zādzības un naudas atmazgāšana. «Organizētā noziedzība Latvijā izplešas, un nostiprinās tās saites ar starptautiskajām grupām,» teikts Stokholmas Drošības un attīstības politikas institūta 2011.gada pētījumā «Krievvalodīgās organizētās noziedzības grupas ES».
Pētījumā tika uzsvērts, ka
«naudas atmazgāšana, kukuļi un korupcija iznīcina [Latvijas] ekonomiku»
. Tiek uzskatīts, ka vienam no Latvijas grupējumiem, kura līderi bija kriminālajās aprindās pazīstamie Jurijs Voļvačs un Andris Verhovskis, esot bijušas «ciešas saites ar organizētās noziedzības pārstāvjiem Krievijā, Lielbritānijā, Vācijā un Izraēlā».
«Europol» norāda, ka Baltijā organizētā noziedzība darbojoties divos virzienos. No austrumiem uz rietumiem – cilvēku ievešana, narkotikas un cigaretes. No rietumiem uz austrumiem – kokaīns.
Latvijas grupējumi arī mēģina iejaukties valsts tiebsargājošo iestāžu un tiesu darbā, uzpērkot amatpersonas, teikts «Europol» ziņojumā.
ES policijas aģentūra uzsver, ka naudas atmazgāšana Latvijā ir nopietna problēma, turklāt organizētie grupējumi arī tīko pēc ietekmes banku sistēmā.