Baltkrievija noliegusi internetā izplatījušos informāciju par jauniem letāliem incidentiem topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) būvlaukumā.
Baltkrievija noliedz informāciju par letāliem incidentiem Astravjecas AES būvlaukumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nedz letālu incidentu, nedz nelaimes gadījumu ar smagām sekām, tostarp kritienu no liela augstuma, 2017.gadā būvlaukumā nav bijis,» vēsta ziņu aģentūra «Interfax», atsaucoties uz AES preses dienestu.
Kā norādīts tā paziņojumā, uzņēmumam tiek uzdoti jautājumi saistībā ar internetā izplatījušos informāciju par divu metinātāju nāvi gāzes iekārtas sprādzienā, kā arī gadījumu, kad kāds montieris, krītot no liela augstuma, guvis nāvējošas traumas.
Par šādiem incidentiem ceturtdien rakstīja vairāki Baltkrievijas interneta portāli.
«Gājuši bojā divi cilvēki. Metināja kaut kādu konstrukciju, notika sprādziens, un abi guva nāvējošus savainojumus. Viņi nebija no Astravjecas rajona, atkomandēti sazin no kurienes, jo šeit strādā cilvēki gan no Grodņas, gan Vitebskas, gan Mogiļevas apgabaliem - no visas Baltkrievijas sabrauc. Neilgi pirms tam bija vēl viens gadījums - sprāgstot balonam, cilvēks guva nāvējošas traumas,» raksta portāls «Svaboda.org», citējot vārdā nenosauktu liecinieku.
Mediji ziņo par vēl vienu nesen notikušu nelaimes gadījumu - slimnīcā no topošās spēkstacijas būvlaukuma bezsamaņā nogādāts celtnieks ar smagām traumām; domājams, arī viņš nav izdzīvojis.
Baltkrievijas AES būvlaukumā laiku pa laikam notiek lielāki vai mazāki incidenti, daži no tiem beigušies traģiski. Par dažiem no šiem incidentiem Minska pērn oficiālu apstiprinājumu sniedza tikai vairākus mēnešus pēc notikušā.
Šīs ziņas nopietni satrauc Lietuvu, kura jau tā raizējas par kaimiņvalstī topošās spēkstacijas drošību, jo Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport». Paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.