Vācija piektdien brīdināja, ka nepieņems jaunās pret Krieviju vērstās ASV sankcijas, ja tās vienlaicīgi skars arī Eiropas valstu kompānijas. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls atzina nepieciešamību pret Krieviju izdarīt ekonomisku spiedienu par tās agresiju Ukrainā.
Viņš tomēr uzsvēra, ka «mēs nekādos apstākļos nepieņemsim šo ASV sankciju eksteritoriālu piemērošanu Eiropas kompānijām».
«Sankciju politika nav ne piemērots, ne adekvāts instruments, lai veicinātu nacionālā eksporta un iekšējā enerģētikas sektora intereses,» paziņoja ministrs.
Eiropas Savienība (ES) ir paudusi bažas, ka jaunās ASV sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādos projektos ar Krieviju kā dabasgāzes cauruļvads «Nord Stream 2» no Krievijas uz Vāciju.
Vairākas ES dalībvalstis bažījas, ka Vašingtona varētu izmantot sankcijas, lai izspiestu no Eiropas tirgus Krievijas gāzes piegādes par labu ASV enerģijas eksportam.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers jau brīdinājis par atbildes soļiem šādu sankciju ieviešanas gadījumā.
Tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija jaunās sankcijas tiek uzskatītas par vienpusēju Vašingtonas soli, kas grauj rūpīgi izveidoto sankciju noteikšanas kārtību. Līdz šim sankcijas pret Maskavu tika izstrādātas, ASV un Eiropai koordinējot rīcību, lai saglabātu vienotu fronti.
ASV Kongresa augšpalāta Senāts ceturtdien pieņēma likuma projektu par sankcijām pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju un nosūtīja to prezidentam Donaldam Trampam, kurš vai nu parakstīs šo likumu, vai uzliks tam veto.
Šis likums apgrūtinās ASV prezidentam sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu pret Krieviju. Tā mērķis ir sodīt Krieviju par darbībām Ukrainā un Sīrijā, kā arī par Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.
Tramps ir izrādījis gatavību sadarboties ar Krieviju un apšaubījis, ka Maskava iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās, tāpēc kongresmeņi bažījas, ka viņš varētu vienpusēji mīkstināt sankcijas.
Pieņemtais likuma projekts aizliedz prezidentam mīkstināt sankcijas pret Krieviju bez Kongresa piekrišanas. Tajā līdz ar sankcijām pret Krieviju iekļautas arī sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju, lai apgrūtinātu Trampam veto uzlikšanu šim dokumentam.
Sankcijas pret Ziemeļkoreju noteiktas par tās kodolieroču izstrādi, ballistisko raķešu programmu un vergu darba izmantošanu, bet pret Irānu - par terorisma aktivitātēm, cilvēktiesību pārkāpumiem un ballistisko raķešu programmām.
