Polijas vēstnieks Baltkrievijā Konrāds Pavliks izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju (ĀM) saistībā ar Polijas ārlietu ministra Vītolda Vaščikovska izteikumiem par to, ka Baltkrievijā jaunceļamajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) tiek izmantotas nedrošas tehnoloģijas.
«Gadījumā, ja plašsaziņas līdzekļos citētie ministra kunga vārdi pilnībā atbilst tam, ko viņš teica, ir acīmredzama Baltkrievijas AES projekta nepārtraukta politizācija, atsevišķām valstīm izrādot tā dēvēto Eiropas solidaritāti Lietuvas spiediena rezultātā,» lasāms Baltkrievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Ar šo paziņojumu ministrija komentēja Vaščikovska kādā intervijā pausto, ka Polija neplāno nākotnē iegādāties enerģiju no AES, kuru Baltkrievija ceļ Astravjecā netālu no Lietuvas robežas, jo šis projekts esot balstīts uz «nedrošām tehnoloģijām».
«Izskanējušais pamatojums lēmumam nepirkt elektroenerģiju, kas ražota Baltkrievijas AES, «nedrošu tehnoloģiju» dēļ skan dīvaini vismaz tādēļ, ka pati Polija izskata iespējas valstī attīstīt kodolenerģētiku,» norādīja Baltkrievijas Ārlietu ministrijā.
Tā paziņoja, ka Baltkrievija kodoldrošības jautājumos, tostarp arī saistībā ar jaunās AES būvniecību, ir atvērta sadarbībai un saziņai ar visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši tik tuvu kaimiņvalsti kā Polija.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija atgādināja, ka 2009.-2013.gadā Polija piedalījās Baltkrievijas izvērtējuma par plānotās AES ietekmes uz vidi starpvalstu apspriešanā, neizsakot iebildumus projekta īstenošanai.
«Pretenzijas vai šaubas par projekta drošumu Polija saziņā ar mums neizteica nedz divpusējā līmenī, nedz esošajos starptautiskajos formātos,» piebilsts Baltkrievijas paziņojumā.
«Vēlētos atgādināt, ka Baltkrievijas AES būvniecībā izmantotās tehnoloģijas veiksmīgi tiek izmantotas īstenojot analogus projektus tādās Eiropas Savienības dalībvalstīs kā Ungārija, Slovākija, Somija un Čehija. Cik zinām, oficiālu kritiku šīm valstīm par šo jautājumu Polijas puse nav paudusi,» lasāms paziņojumā.
«Saistībā ar to Polijas vēstnieks Baltkrievijā ir uzaicināts uz pārrunām Ārlietu ministrijā,» pamatoja ministrija.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport». Paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
