Lietuvas un Polijas attiecības pamazām ievirzās jaunā, labākā fāzē, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas viesojas pie Polijas lietuviešiem Punskas pašvaldībā netālu no abu valstu robežas.
Skvernelis: Lietuvas un Polijas attiecības pamazām uzlabojas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš izteicis cerību, ka Lietuvas politiķi atrisinās arī jautājumu par poļu personvārdu rakstību Lietuvā, kas izraisījis daudz diskusiju.
Pēc Skverneļa teiktā, Polija ir Lietuvas stratēģiskā partnere militārajā jomā, ekonomikā un enerģētiskās drošības ziņā un abu kaimiņvalstu domstarpības var būt izdevīgas vienīgi Krievijai.
Pēdējo desmit gadu laikā Viļņas un Varšavas attiecības aptumšojuši strīdi gan par mazākumtautību situāciju, gan Polijas investīcijām Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, taču Lietuvas premjers uzsvēris, ka viņa valdība ķērusies pie problēmu risināšanas.
«Mērķtiecīgs darbs nekrīt acīs, tas prasa risinājumus, kas nav viegli un kuru trūcis gadu desmitiem. Mēs virzāmies mērķtiecīgi. Mums jāizdara tā, lai attiecības starp mūsu valstīm paceltu citā līmenī. No tā, kas aptumšo mūsu attiecības, izdevīgumu gūst cita valsts, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju,» valdības vadītājs pa tālruni no Punskas sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Vienu no ilgākajiem Lietuvas un Polijas strīdiem izdevās atrisināt jūnija beigās, kad pēc ilgstošām sarunām Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija «Lietuvos geležinkeliai» ar Polijas naftas koncerna «PKN Orlen» kontrolēto Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmumu «Orlen Lietuva», kam pieder Mažeiķu rūpnīca, parakstīja līgumu par naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu tarifiem.
Līdz ar to tika pārtraukti tiesiskie strīdi, bet pārējās līguma detaļas ir konfidenciālas. Taču, kā izteicies Skvernelis, šis līgums ir izdevīgs abām pusēm.
«PKN Orlen» Mažeiķu rūpnīcu iegādājās 2006.gadā. Vēlāk uzņēmums saskārās ar problēmām un atklātībā izskanēja runas par tā iespējamo slēgšanu vai pārdošanu Krievijas kompānijām. Lietuvieši un poļi problēmās vainoja vieni otrus.
Tagad, kad šis strīds atrisināts, Polija sākusi izrādīt labvēlību Lietuvas nostājai attiecībā uz energosistēmu sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem un arī uz lietuviešu priekšlikumu bloķēt Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas importu.
Kā norādījis Skvernelis, Lietuva ir gatava sinhronizēt energosistēmu ar Rietumiem pa starpsavienojumu ar Poliju, pat nesaņemot pārējo Baltijas valstu atbalstu. Igaunija tam pagaidām nepiekrīt un iestājas par otra starpsavienojuma izveidi, bet Latvija stingru viedokli nav izteikusi.
Premjers paudis pārliecību, ka tālāka sarunu novilcināšana palielinātu Baltijas valstu enerģētiskās izolācijas draudus, jo Krievija, reaģējot uz atklātībā deklarētajiem Baltijas valstu mērķiem, sāk stiprināt savu potenciālu, lai tās reģioni nenonāktu enerģētiskā izolācijā.
«Reālākais [sinhronizācijas] ceļš ir caur Poliju. Jautājums tikai, kuras no pārējām Baltijas valstīm piedalīsies projektā. Ja mēs diskutēsim gadu desmitiem ilgi, varam palikt kā enerģētiskā sala. Polija šai ziņā ir būtiska un stratēģiska partnere,» viņš uzsvēris.
Lietuvas amatpersonas atzīst, ka valstij ir ārkārtīgi svarīgs arī Polijas atbalsts aizsardzības jomā. Tiek apspriesta iespēja, ka par Lietuvas gaisa telpas vairogu varētu kļūt pretraķešu aizsardzības sistēmas «Patriot», ko paredzēts dislocēt Polijā.
Skvernelis šīs diskusijas konkrētāk nav komentējis, vienīgi norādījis, ka šai jautājumā «ļoti liela nozīme ir partnerībai NATO ietvaros».
Neraugoties uz pieminētajām tendencēm, lielākā daļa diplomātu saka, ka uz būtisku pavērsienu retorikā un uz iespējamu augstākā līmeņa tikšanos cerēt ir grūti, kamēr nebūs atrisināti mazākumtautību jautājumi.
Polijas amatpersonas dažādos līmeņos izteikušas Lietuvai aicinājumu gādāt par poļu skolu saglabāšanu un oficiāli atļaut Lietuvas poļu personvārdus personas dokumentos rakstīt saskaņā ar poļu valodas rakstības normām.
Skvernelis atbalstījis domu, ka Lietuvas poļiem pases pirmajā lappusē tiktu atļauts rakstīt personvārdus saskaņā ar poļu valodas normām, izmantojot arī burtu «w». Viņš neslēpis pārliecību, ka tāds lēmums ļautu būtiski uzlabot Viļņas un Varšavas attiecības.
«Mūsu nostāja - pirmajā lappusē [ir pieļaujami] trīs latīņu alfabēta burti [w, x un q], kas garantētu autentisku personvārdu rakstību mūsu pilsoņiem, kuri noslēguši jauktas laulības, un poļu mazākumtautības pārstāvjiem,» viņš izteicies. «Domājot par valsts ģeopolitisko nākotni, mums jāspēj pārkāpt pāri saviem mītiem, dogmām un mazvērtības kompleksiem.»
Tomēr nav skaidrs, vai premjera nostāju atbalstīs Lietuvas Seims un prezidente Daļa Grībauskaite. Parlamentā pagaidām lielāku atbalstu bauda likumprojekts, kas paredz, ka burti «w», «x» un «q» personas dokumentu pamatierakstā būtu pieļaujami trijos gadījumos - personām, kuras pārņēmušas sava laulātā, ārvalsts pilsoņa uzvārdu, jauktās ģimenēs dzimušiem bērniem un ārvalstniekiem, kuri pieņēmuši Lietuvas pilsonību.
Saskaņā ar minēto priekšlikumu poļu alfabēta diakritiskās zīmes, balstoties uz personas priekšteču uzvārdu, varētu ierakstīt tikai pases papildlappusē. Likumprojekta iniciatori skaidro, ka tieši šos trīs variantus kā pieļaujamos izņēmumus norādījusi Valsts lietuviešu valodas komisija, kuras viedokļa ievērošanu paredz konstitucionālā doktrīna. Savukārt kritiķi saka, ka tas diskriminētu Lietuvas poļus, jo nozīmētu, ka, lietuvietei, apprecoties ar poli, pasē var tikt ierakstīts uzvārds «Mickiewicz», kamēr polietei, kuras vecmāmiņai bijis šāds uzvārds, arī turpmāk pasē paliktu ieraksts «Mickevič».
Savas raizes ir arī Polijas lietuviešiem. Tiekoties ar Lietuvas premjeru, viņi norādījuši uz lietuviešu mācību grāmatu trūkumu un pauduši bažas par iecerēto Polijas izglītības ministra rīkojumu, kas varētu ierobežot finansējumu Lietuvas vēstures un ģeogrāfijas mācīšanai, kā arī likumprojektu, kas aicina aizliegt ārvalstīm atbalstīt Polijas nevalstiskās organizācijas un tādējādi varētu kavēt Lietuvas valsts atbalstu Polijas lietuviešu darbībai.
Pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības nākamnedēļ Viļņā ieradīsies Polijas prezidenta kancelejas valsts sekretārs Kšištofs Ščerskis, savukārt Skvernelis septembrī plāno doties oficiālā vizītē uz Poliju.
Abu valstu attiecības nesen kļuva par diskusiju objektu arī Polijas iekšpolitikā, kad pagājušajā nedēļā šīs valsts medijos tika publiskots slepeni ierakstītu sarunu fragments, kas liecina, ka kādreizējais Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis savulaik necienīgi izteicies par Lietuvu un mudinājis «Orlen» prezidentu Jaceku Kravecu «pārmācīt lietuviešus».
Kā uzskata Polijas valdošās partijas «Likums un taisnīgums» (PiS) politiķi, šīs sarunas atspoguļo tagadējās opozīcijas partijas - «Pilsoniskās platformas» (PO) - neizdevušos politiku, bet šobrīd attiecības ar Lietuvu uzlabojušās.
Tomēr daļa novērotāju iesaka nelolot pārlieku lielas ilūzijas, ka nacionālistiskā Polijas valdība varētu kļūt pret Lietuvu īpaši labvēlīga. Par to liek šaubīties arī Polijas amatpersonu apsvērtā iespēja poļu pasēs izmantot Viļņas Aušras vārtu attēlus un pieaugošā kritika Vācijai un Ukrainai par vēsturiskiem pāridarījumiem.
Stipri atšķirīga nostāja abām valstīm ir arī attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) nākotni. Bijušā premjera Jaroslava Kačiņska vadītā PiS daudz asāk kritizē Vācijas un ES amatpersonu darbību un atsakās uzņemt bēgļus saskaņā ar ES programmu, savukārt Lietuva vairāk akcentē ES solidaritātes nozīmi un veido visai ciešas attiecības ar Vāciju, bet Eiropas Komisijas (EK) un Polijas strīdos cenšas ieņemt neitrālu nostāju.