Vācijas prezidents Tallinā: Vēsturi nedrīkst izmantot kā ieroci (2)

LETA/ERR
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: FELIPE TRUEBA / EPA

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers trešdien vizītes laikā Tallinā paziņoja, ka kopējā vēsturiskā atmiņa dod tautām un valstīm identitātes izjūtu, taču vēsturi nedrīkst izmantot kā ieroci. To Šteinmeiers sacīja lekcijā «Vācija un Igaunija - nestabila pagātne, kopīga nākotne», kuru viņš nolasīja Igaunijas Zinātņu akadēmijā.

Lekcijas sākumā Vācijas prezidents norādīja, ka 23.augustam ir divējāda simboliska nozīme. No vienas puses, šajā datumā 1939.gadā starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, bet no otras puses 1989.gadā šajā dienā «Baltijas ceļš» parādīja, ka beidzas «tumsas laikmets», kas sākās ar šo paktu. Tāpēc šis datums ir piemērots kā piemiņas diena arī citās Eiropas valstīs, sacīja Vācijas prezidents.

Viņš teica, ka Eiropas Savienība (ES) tika veidota kā alternatīva Otrā pasaules kara katastrofai, alternatīva karam un neierobežotam nacionālismam.

Šteinmeiers uzsvēra: lai gan ikdienā mēdz runāt par lielām un mazām ES valstīm - «lielu» Vāciju un «mazu» Igauniju, šodien viņš kā vācietis jūtas mazs, apbrīnojot Baltijas valstu drosmi veidot sev jaunu nākotni.

Vācijas prezidents sacīja, ka 23.augusta simbolisms ietver arī trešo svarīgo signālu - Eiropā, kurā ir miers, valda likums, nevis stiprākā tiesības. Tādēļ ne Vācija, ne Eiropa nesamierināsies ar trim lietām - valsts robežu mainīšanu ar spēku (tāpēc netiek atzīta Krievijas veiktā nelikumīgā Krimas aneksija), tā dēvētajām hibrīddarbībām un dezinformāciju, kā arī ar militārajiem draudiem savu robežu tuvumā, teica Šteinmeiers.

Viņš uzsvēra: ja demokrātiskas sabiedrības ievēro tiesiskas valsts principus, tad tādas valstis ir grūtāk ietekmēt no ārpuses. «Nevienai ārvalstij nav tiesību sevi pasludināt par aizstāvi kādai grupai, kas dzīvo mūsu valstī. Mūsu nostāja ir skaidra - mēs, eiropieši, cienām un aizstāvam daudzveidību, un mūsu tautām nav vajadzīgi pašpasludināti aizstāvji,» sacīja Vācijas prezidents.

«Jā, kolektīvā atmiņa ir sarežģīta un vienlaikus ļoti emocionāla. Kopīgā atmiņa dod tautām un veselām valstīm identitātes izjūtu. Taču man ir stingrs viedoklis, ka vēsturi nedrīkst izmantot kā ieroci,» uzsvēra Šteinmeiers.

«Gluži otrādi, es ticu, ka, jo vairāk mēs pievērsīsim uzmanību mūsu kolektīvajai atmiņai, jo ātrāk pārvarēsim nesaprašanos un maldīgus iespaidus, ātrāk nonāksim pie savstarpējās saprašanās starp savām tautām,» teica Vācijas prezidents.

Jau ziņots, ka Šteinmeiers otrdien un trešdien uzturējās vizītē Igaunijā. Vizītes laikā Vācijas prezidents tikās ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un premjerministru Jiri Ratasu. Trešdien Šteinmeiers ieradās Latvijā, bet ceturtdien dosies uz Lietuvu.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu