Eiropas Savienībai (ES) draud izjukšana, ja tā nepārskatīs pretrunīgi vērtētās normas, kas ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuēls Makrons.
«Dažas politiskās vai biznesa aprindas cenšas izmantot ES fondus, tajā pašā laikā attīstot sociālā un fiskālā dempinga sistēmu,» norādīja Makrons, kurš ieradies vizītē Rumānijā.
«Tas novedīs pie Eiropas Savienības demontāžas,» ja kārtējā bloka samitā Briselē oktobrī netiks panākta vienošanās par pastāvošās kārtības reformēšanu, pēc tikšanās ar Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu uzsvēra Francijas līderis.
Cenšoties iegūt atbalstu savam reformu plānam, Makrons trešdien devās tūrē pa Centrāl un Austrumeiropas valstīm, apmeklējot Austriju, Rumāniju un Bulgāriju.
Tā dēvētā pārsūtīto darbinieku direktīva izpelnījusies ES bagātāko dalībvalstu, tostarp Francijas, kritiku, apgalvojot, ka tā rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas.
Parīze ar Vīnes un Berlīnes atbalstu vēlas pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, uz pusi samazinot Eiropas Komisijas (EK) ieteikto termiņu.
Francija prasa arī aktīvāk cīnīties pret mēģinājumiem direktīvas normas izmantot krāpšanas nolūkos.
Saskaņā ar šīm normām Francijā 2015.gadā bija nodarbināti 286 000 cilvēku.
Šis jautājums kļuvis par politisku strīdus ābolu starp relatīvi bagātākajām Rietumvalstīm un Austrumeiropu, no kurienes pamatā nāk pārsūtītie pagaidu darbinieki.
Austrumeiropas valstu valdības uzskata, ka Makrona ierosinājumi ir pārāk radikāli un mazina relatīvi nabadzīgāko valstu uzņēmumu konkurētspēju.
Taču, šķiet, Parīzei izdevies panākt lūzumu trešdien Zalcburgā notikušajās sarunās ar Slovākijas un Čehijas līderiem.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico atzinis, ka risinājums šajā jautājumā būtu «labas ziņas ES».
