/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Gada laikā Lielbritāniju pametuši 122 000 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Aizbraucēji atzīst, ka pēc agresīvās «Brexit» kampaņas Lielbritānijā vairs nejūtas gaidīti, ziņo «The Independent».
«Es vairs nejūtos gaidīts»: ES pilsoņi skaidro, kāpēc pamet Lielbritāniju (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es vairs nejūtos gaidīts,» norāda 28 gadus vecais polis Lukašs, kurš Lielbritānijā dzīvo jau 20 gadus.
«Tas ir kā būt ciemos un saprast, ka esi palicis tur par ilgu. Tā es jūtos.»
Viņš ir viens no tūkstošiem eiropiešu, kuri pēc pagājušā gada referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no ES apsver pārcelšanos. Saskaņā ar Nacionālā statistikas biroja (ONS) datiem, gada laikā no 2016.gada marta Lielbritāniju pametuši 122 000 ES pilsoņi. Īpaši strauji pieauga aizbraucēju skaits no tām valstīm, kas ES pievienojās 2004.gadā, proti, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas un Slovēnijas. Viena gada laikā Lielbritāniju pameta 17 000 šo astoņu valstu pilsoņu.
«Man patīk šejienes cilvēku un kultūras daudzveidība. Katrs ir atšķirīgs. Esmu ieguvis daudzus draugus no visas pasaules. Es mīlu Lielbritāniju,» autobusa šoferis Lukašs teica intervijā «The Independent». Taču, kad pēc «Brexit» balsojuma pieauga agresija pret imigrantiem, viņš valstī sāka justies nevēlams.
«Kāds uz tuvējā poļu veikala uzpūta uzrakstu «Brauc mājās»,» sacīja vīrietis. «Rasisms pieņēmies spēkā, sāku to pamanīt darbā.»
Viņš apraksta dažādus incidentus, tostarp kā autobusā kāds vīrietis draudējis viņa māti sadurt ar nazi, ja viņa neatgriezīsies dzimtenē. «Divdesmit gadu laikā, ko dzīvoju Lielbritānijā, neviens rasistiski neapvainoja mani vai manu ģimeni. Tas viss parādījās pēc referenduma,» stāsta Lukašs.
30 gadus vecais itālis Mateo Menzarelli pēc «Brexit» no Lielbritānijas pārcēlās uz dzīvi Bulgārijā. Lielbritānijā viņš ieradās 2010.gadā, lai studētu maģistrantūrā. Viņš iekārtojās darbā Eiropas starptautisko attiecību padomē. Londonā pavadītos gadus viņš raksturo kā «nenovērtējamus», bet pašu pilsētu - kā «pilnīgi citu pasauli», kas atšķiras no viņa iepriekšējām dzīvesvietām Romas un Toronto.
Vairums Londonas iedzīvotāju balsoja par palikšanu ES sastāvā.
Menzarelli bija šokēts par referenduma iznākumu - gluži tāpat kā daudzi eiropieši Londonā.
«Varbūt mani, draugi, kolēģi un es bijām pārāk naivi, domājot, ka tas nenotiks,» viņš atzīst. «Bet, kad tas notika, tam uz mums bija liels iespaids. Pirmoreiz mēs šeit jutāmies negribēti.»
«Man pietrūkst dzīves Londonā, un es esmu ļoti noraizējies par tās nākotni.
Ceru, ka tad, kad putekļi nosēdīsies un būs panākta saprātīga vienošanās ar ES, tiks saglabāta ceļošanas brīvība.
Un mēs, eiropieši, joprojām varēsim brīvi strādāt uz dzīvot Apvienotajā Karalistē. Ceru, ka pēc dažiem gadiem varēšu tur atgriezties.»
Nīderlandiešu brīvprātīgā darbiniece Eva Šēfere norāda, ka nestabilā situācija pēc «Brexit» esot pamudinājusi viņu pieņemt darba piedāvājumu un pārcelties no Lielbritānijas uz Tuvajiem Austrumiem. «ES pilsoņi šobrīd ir ļoti nedrošā pozīcijā, jo daudzi tur nedzīvo piecus gadus, tāpēc pēc «Brexit» varētu nākties aizbraukt. Es tur biju tādā pašā situācijā,» stāsta Šēfere. «Lielbritānijas pilsoņiem, īpaši starptautiski orientētajiem, «Brexit» izmaksās darba un studiju iespējas citās valstīs.»
ONS dati parāda, ka referendumam ir bijusi liela ietekme uz migrāciju, kaut arī jaunie likumi vēl tikai tiek apspriesti.
Nodarbinātības eksperts Šeimuss Nevins norāda, ka migrācijas kritums varētu izraisīt «akūtu darbinieku trūkumu» daudzās valstij svarīgās industrijās. Tikmēr Lielbritānijas valdība apņēmusies samazināt migrācijas saldo līdz 100 000 cilvēkiem gadā.