Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers vēsi reaģējis uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna prasību atlīdzināt pusi no 800 miljoniem eiro, ko Budapešta iztērējusi, būvējot žogu, kas aizsargā Ungārijas un līdz ar to bloka dienvidu robežu no nelegālo imigrantu plūsmas.
Junkers paziņojis Orbānam, ka ES jau piešķīrusi Ungārijai ievērojamas summas, lai palīdzētu kontrolēt imigrāciju, tostarp valsts dienvidu robežu aizsardzībai, bet Ungārija ne vienmēr pildījusi savus solījumus.
«Solidaritāte ir divvirzienu iela. Ir brīži, kad dalībvalstis var gaidīt atbalstu, un brīži, kad tām vajadzētu dot savu ieguldījumu,» vēstulē Orbānam norādījis Junkers.
«Un solidaritāte nav piedāvājums ēdienkartē, kuru var izvēlēties robežu pārvaldībai, un noraidīt, kad runa ir par [patvēruma meklētāju] pārdali,» uzsvēris Junkers.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) Tiesa trešdien noraidīja Ungārijas un Slovākijas prasības atcelt obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Ungārija un Slovākija tiesā apgalvoja, ka ar vairākuma balsošanas procedūru 2015.gada septembrī pieņemtais lēmums ieviest kvotas 120 000 patvēruma meklētāju pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm ir pretrunā ar ES tiesību normām.
Pret šo lēmumu balsoja arī Rumānija un Čehija, bet tās nevērsās ES Tiesā.
Orbāns ir nodēvējis imigrāciju par «terorisma Trojas zirgu».
Reaģējot uz nekontrolēto nelegālo imigrantu plūsmu, kas 2015.gada vasarā sāka gāzties pār robežu ar Serbiju, Ungārija uz robežas uzcēla dzeloņstiepļu žogu, kura patrulēšanā tika iesaistīta arī armija.
Vēlāk tika uzcelts žogs arī uz robežas ar Horvātiju, bet uz robežas ar Serbiju - otra žoga līnija. Tika arī izveidota 3000 vīru liela īpaša robežpolicijas vienība.
Lai gan žogs pasargāja no nelegālajiem imigrantiem ne tikai Ungāriju, bet arī visu ES, līdz šim tā izmaksas segusi Budapešta viena pati.
2015.gadā Ungāriju tranzītā šķērsoja vairāk nekā 400 000 nelegālo imigrantu, cenšoties nokļūt bagātākajās Rietumeiropas valstīs, īpaši Vācijā.
Lai gan žoga būve uz Ungārijas robežām izsauca asu Briseles kritiku, arī citas ES dalībvalstis vēlāk ķērās pie savu robežu nostiprināšanas.
Tieši Ungārijas politika faktiski ļāva slēgt tā dēvēto Balkānu maršrutu nelegālo imigrantu ceļā uz Eiropu. Tomēr oficiāli visi nopelni joprojām tiek piedēvēti vienīgi Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura spēlēja galveno lomu, panākot ES vienošanos ar Turciju, kas tika noslēgta pagājušā gada pavasarī.
