Ungārija nosoda ES uzspiestās migrantu kvotas kā «vardarbību»

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien no jauna kritizēja Eiropas Savienības (ES) plānu par migrantu sadalīšanu starp dalībvalstīm, sakot, ka migrantu kvotu uzspiešana Ungārijai robežojas ar «vardarbību».

Orbāns nāca klajā ar šo kritiku dienu pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) Tiesa noraidīja Ungārijas un Slovākijas prasības atcelt obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien vēstulē Orbānam vēsi reaģēja uz viņa prasību ES atlīdzināt pusi no 800 miljoniem eiro, ko Budapešta iztērējusi, būvējot žogu, kas aizsargā Ungārijas un līdz ar to bloka dienvidu robežu no nelegālo imigrantu plūsmas.

Junkers paziņoja Orbānam, ka ES jau piešķīrusi Ungārijai ievērojamas summas, lai palīdzētu kontrolēt imigrāciju, tostarp valsts dienvidu robežu aizsardzībai, bet Ungārija ne vienmēr pildījusi savus solījumus.

«Solidaritāte ir divvirzienu iela. Ir brīži, kad dalībvalstis var gaidīt atbalstu, un brīži, kad tām vajadzētu dot savu ieguldījumu,» vēstulē Orbānam norādīja Junkers.

«Un solidaritāte nav piedāvājums ēdienkartē, kuru var izvēlēties robežu pārvaldībai, un noraidīt, kad runa ir par [patvēruma meklētāju] pārdali,» uzsvēris Junkers.

Orbāns, kurš iepriekš bija nosaucis imigrāciju par «terorisma Trojas zirgu», ceturtdien sacīja, ka šī Junkera atbilde viņu ir «apdullinājusi un apmulsinājusi».

«Solidaritātes principa interpretācija, kas aprakstīta jūsu vēstulē, pēc būtības ir Ungārijas pārveidošana par imigrantu valsti pret ungāru tautas gribu,» Orbāns rakstīja Junkeram adresētā vēstulē, kas ceturtdien tika publicēta Ungārijas valdības interneta vietnē.

«Manuprāt, tā nav solidaritāte, tā ir vardarbība

Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, Ungārijai nav bijusi «koloniāla pagātne», piebilda Orbāns.

«Šīs lielākās dalībvalstis ir kļuvušas par imigrantu valstīm saistību dēļ, kuras izriet no to koloniālā mantojuma,» rakstīja Orbāns.

«No otras puses, Ungārija ... negrib kļūt par imigrantu valsti un nevar pieņemt, ka tā tiek piespiesta mainīt šo [situāciju].»

2015.gadā Ungāriju tranzītā šķērsoja vairāk nekā 400 000 nelegālo imigrantu, cenšoties nokļūt bagātākajās Rietumeiropas valstīs, īpaši Vācijā.

Reaģējot uz nekontrolēto nelegālo imigrantu plūsmu, kas 2015.gada vasarā sāka gāzties pār robežu ar Serbiju, Ungārija uz robežas uzcēla dzeloņstiepļu žogu, kura patrulēšanā tika iesaistīta arī armija.

Vēlāk tika uzcelts žogs arī uz robežas ar Horvātiju, bet uz robežas ar Serbiju - otra žoga līnija. Tika arī izveidota 3000 vīru liela īpaša robežpolicijas vienība.

Lai gan žogs pasargāja no nelegālajiem imigrantiem ne tikai Ungāriju, bet arī visu ES, līdz šim tā izmaksas segusi Budapešta viena pati. Lai gan žoga būve uz Ungārijas robežām izraisīja asu Briseles kritiku, arī citas ES dalībvalstis vēlāk ķērās pie savu robežu nostiprināšanas.

Tieši Ungārijas politika faktiski ļāva slēgt tā dēvēto Balkānu maršrutu nelegālo imigrantu ceļā uz Eiropu. Tomēr oficiāli visi nopelni joprojām tiek piedēvēti vienīgi Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura spēlēja galveno lomu, panākot ES vienošanos ar Turciju, kas tika noslēgta 2016.gada pavasarī.

Orbāns 31.augustā vēstulē Junkeram aicināja ES atlīdzināt pusi no 800 miljoniem eiro, ko Budapešta iztērējusi robežžoga būvniecībai. Viņš atkārtoja šo aicinājumu arī vēlāk sūtītā vēstulē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu