Velesā kādreiz ražoja porcelānu visai Dienvidslāvijai. Tagad tur uzplaukusi jauna industrija - viltus ziņu ražošana. Nelielajā Maķedonijas pilsētā ir tikai 40 000 iedzīvotāju, bet tajā darbojas vairāki desmiti mājaslapu, kas ģenerē tendenciozus un nepatiesus rakstus amerikāņu lasītājiem, ziņo raidorganizācija CNN. Katrs klikšķis padara mājaslapu īpašnieku bankas kontus arvien treknākus.
Apmēri ir iespaidīgi. 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas pēdējās nedēļās tika atklātas vairāk nekā 100 vietnes, kas no Velesas publicēja viltus ziņas. Lielākā daļa no tām atbalstīja republikāņu kandidātu Donaldu Trampu.
CNN tikās ar vienu no viltus ziņu industrijas celmlaužiem - 24 gadus veco Mihailu, kurš pametis jurisprudences studijas. Internetā viņš pārtop par Džesiku - amerikāņu sievieti, kura sociālajā tīklā «Facebook» regulāri publicē Trampu slavinošus attēlus. Džesikas «Facebook» kontam un mājaslapai galvenokārt seko konservatīvi noskaņoti amerikāņi. Raksti ir politiski, un tajos paustie «fakti» bieži ir nepatiesi, taču Mihailu tas neuztrauc.
«Man vienalga, jo cilvēki lasa,» viņš teica. «22 gadu vecumā es pelnīju vairāk, nekā citi [Maķedonijā] nopelnīs visa mūža laikā.»
Viņš apgalvo, ka no mājaslapā ievietotajām reklāmām dienā pelnījis līdz pat 2500 ASV dolāriem (2090 eiro), kamēr vidējā mēnešalga Maķedonijā ir tikai 426 dolāri (356 eiro). Katrs klikšķis nes nelielu peļņu. Jo skandalozāki virsraksti, jo vairāk klikšķu un līdz ar to arī naudas.
Bijušajam jurisprudences studentam reiz bija 15 darbinieki, tai skaitā divi rakstītāji no ASV. Viņi sacerēja dezinformējošus rakstus un atbildēja uz sekotāju komentāriem.
Mihaila pēdējai mājaslapai bija 1,5 miljoni «Facebook» sekotāju, galvenokārt amerikāņi.
Pirms dažiem mēnešiem «Facebook» un «Google» sāka cīņu ar viltus ziņu vietnēm un Mihaila konti tika slēgti. Tagad Mihails gatavojas nākamajām ASV vēlēšanām 2020.gadā.
«Mana prioritāte ir sagatavot tādu mājaslapu, kāda man bija. Sagatavoties nākamajām Amerikas vēlēšanām,» atzīst Mihails.
Vislabāk var nopelnīt ar ziņām par ASV politiku, taču ne visas personības ir tik ienesīgas kā Tramps. «Es rakstu par Hilariju, varbūt dažreiz arī par Bērniju Sandersu, bet par to nemaksā pietiekami,» sacīja Mihails.
«Klikšķu medības» nav nekas jauns. Mirko Ceselkoskim ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, vadot amerikāņu auditorijai paredzētas mājaslapas. Viņš sāka ar apšaubāmiem veselīga dzīvesveida padomiem, lepnām automašīnām un baumām par slavenībām. Tagad viņš gados jauniem maķedoniešiem māca, kā ražot viltus ziņas, kas mēnesī ļaušot nopelnīt ne mazāk par 1000 eiro.
Ceselkoskis jauniešiem māca, kā izveidot ziņas-grāvējus. Tas ir vienkārši -
atliek tikai atrast ASV aktuālu notikumu un padarīt to «vēl sensacionālāku», savu metodi atklāj Ceselkoskis.
«Galvenais ir nosaukums,» viņš uzsver.
Viņš lēš, ka apmēram simt viņa «studentu» vada šaubīgas ASV politisko ziņu vietnes. Viltus ziņu guru lielās, ka vismaz četri viņa apmācītie jaunieši esot kļuvuši par miljonāriem. To pārbaudīt gan nav iespējams.
Jaunā Maķedonijas valdība, kas tika ievēlēta maijā, ir negatīvi noskaņota pret plaukstošo viltus ziņu industriju. «Mēs uzņemsimies iniciatīvu sākt globāli koordinētus pasākumus pret viltus ziņām, kā arī aicinām pilsonisko sabiedrību palīdzēt šā fenomena novēršanā, izveidojot viltus satura noteikšanas rīkus,» sacīja valdības pārstāvis Mile Bošņakovskis.
Taču Velesas mērs Slavčo Čadijevs ir citās domās. «Tā mēs varam ātri sapelnīt naudu. Mēs pat nemēģinām viņus apturēt,» atklāj mērs. «Svarīgākais šajā situācijā ir tas, ka šīs valsts likumi netika pārkāpti. Nav nekā nelegāla.»
Ātrās peļņas vilinājumu var saprast - Maķedonijas jauniešu vidū ir ļoti augsts bezdarbs.
Pēc ekscentriskā miljardiera Donalda Trampa ievēlēšanas daudzi prātoja, vai ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu varētu būt ietekmējušas viltus ziņas. Trampa sāncense Hilarija Klintone publiski nosodīja «puišus Maķedonijā, kas uztur viltus ziņu portālus» un ierosināja, ka šīs aktivitātes varētu būt saistītas ar Krieviju.
Sociālais tīkls «Facebook» kopš tā laika ieviesis jaunus mērus, lai ierobežotu viltus ziņu izplatību. Līdzīgi rīkojies arī interneta meklētājs «Google». Trīs viltus ziņu ražotāji Velesā atklāja, ka pēdējo mēnešu laikā bloķēti viņu «Google» reklāmu konti un «Facebook» lapas. Citi zināja par tādiem gadījumiem savā paziņu lokā.
Interneta platformas un vairāku valstu valdības sāk arvien nopietnāk pievērsties viltus ziņu problēmai, kas uzradās pēkšņi un ļoti strauji samilza. Itālijā jūlijā tika ierosināts likumprojekts, kas viltus ziņu izplatītājus ļautu sodīt ar naudassodu vai pat ieslodzījumu. Savukārt Zviedrijā ierosināts atvieglot nodokļus drukātajiem medijiem, tādējādi apkarojot viltus ziņu vietnes, kas ar minimāliem ieguldījumiem uzrodas kā sēnes pēc lietus, un stiprinot kvalitatīvo žurnālistiku. Laiks rādīs, kura pieeja spēs efektīvāk risināt viltus ziņu krīzi.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)