Lielākā problēma saistībā ar reformu procesu Ukrainā ir tā, ka neredzam pietiekami lielu politisko gribu Ukrainas valdībā, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Igaunijas Kaja Kallasa.
Igaunijas EP deputāte: Ukrainai nav politiskās gribas reformu veikšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igaunijas deputāte, kas ir priekšsēdētāja vietniece delegācijā Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā, norādīja, ka Ukraina ir liela valsts, tādēļ reformas notiek lēni. Tāpat, lai gan ES sniedz finansiālu atbalstu reformu īstenošanā, galvenā problēma ir valdības politiskās gribas trūkums.
«Ir lietas, kas norisinās relatīvi labi, piemēram, tiesu reforma. Tomēr varbūt laiks ir bijis par ilgu šīs reformas īstenošanai un to vajadzētu veikt ātrāk, jo no šīs reformas ir atkarīga arī cīņa pret korupciju. Ja cilvēki neredz reālus notiesāšanas gadījumus, viņi sāk zaudēt ticību reformu procesam. Tikmēr labi šobrīd norisinās reforma policijā,» atzina Kallasa.
Deputāte skaidroja, ka ES sniedz finansiālu palīdzību, lai Ukrainai palīdzētu veikt reformas, taču bieži šī valsts ES lūdz vairāk naudas, lai spētu izdarīt vairāk, turpretim Kallas uzsvēra, ka ES pārliecība ir - dariet vairāk un mēs palīdzēsim vairāk. «Nevar būt tā, ka mēs visu darām viņu vietā, bet tajā pašā laikā pašai Urkainai nav politiskās gribas šīs reformas īstenot,» pārliecību pauda deputāte.
Kā iemeslu politiskās gribas trūkumam viņa minēja politiķu ieradumu strādāt «pa vecam». Pēc deputātes domām, dažreiz Ukrainas politiķi savā darbā nemana neko koruptīvu, jo pieraduši strādāt pēc konkrētiem principiem jau gadiem ilgi, savukārt Eiropa tur saskata korupcijas pazīmes, ko paši deputāti neredz. Tāpat Ukrainas politiskajā elitē ir daudz jaunu seju, tomēr vienlaikus ir arī liels daudzums cilvēku, kas ir pieraduši pie vecās sistēmas un to ir grūti mainīt.
Vienlaikus viņa neredz nekādas iespējas tuvākajā nākotnē Ukainai pievienoties ES. Ir ļoti daudz jautājumu, kas Ukrainā vēl jāatrisina, un daži saka, ka bezvīzu režīma ieviešana starp ES un Ukrainu pat esot palēninājusi reformu veikšanu, teica Kallas, piebilstot, ka nepieciešams paturēt prātā arī to, ka nedrīkstam zaudēt Ukrainu un ļaut tai nonākt Krievijas ietekmē.
Vaicājot, ko Igaunija un Baltijas valstis var mācīt Ukrainai, komitejas priekšsēdētāja vietniece skaidroja, ka Baltijas valstis, pirms neilga laika atgūstot neatkarību, ir bijušas tieši tādā pašā situācijā, un mūsu valstīm nav klājies vieglāk, taču tagad esam, kur esam.
«Lai gan vārdos ukraiņi saka, ka cīņa pret korupciju ir viņu pirmā prioritāte, darbi par to neliecina, tādēļ mācām viņiem to, ka no vārdiem jāpāriet pie darbiem un viss ir iespējams. Tāpat digitāli rīki ir labs palīgs korupcijas apkarošanā vai reformu veikšanā, piemēram, veicot valsts institūciju konsolidāciju un samazinot ierēdņu skaitu,» teica Kallasa.