ASV Kentuki štatā jau vairākās paaudzēs dzīvo ģimene, kas slimo ar dīvainu ģenētisku slimību, kuras ietekmē visiem ģimenes locekļiem ir zilas sejas.
ASV dzīvo ģimene, kurā visiem ir zila ādas krāsa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta ārvalstu mediji, sensācija sākās ar to, ka 1975. gadā ārstus pamatīgi samulsināja kāds bērns, kurš piedzima ar pilnīgi zilu seju. Ārsti bija tik satraukti, ka nezināja, ko darīt, tāpēc nosūtīja zīdaini uz Kentuki universitātes medicīnisko centru. Pēc divām dienām izmeklēšanas, ārsti joprojām nespēja izskaidrot, kāpēc mazulim seja ir nevis maigi rozā, bet tumši zila.
Pēc kāda laika mazuļa tēvs ārstiem atzinās, ka viņa vecmāmiņa no tēva puses ir cēlusies no slavenās zilo Fugatu dzimtas, kas visi slimoja ar dīvainu ģenētisku kaiti, kuras rezultātā visiem ģimenes locekļiem bija zilas sejas.
Fugatu dzimta dzīvoja Kentuki kalnos gandrīz 200 gadus. Pirmais dzimtas pārstāvis bija bārenis Martins Fugate, kurš Kentuki apmetās 1820. gadā. Viņš apprecēja Elizabeti Smitu, kura esot bijusi bāla kā lauru koka ziedi, kuri kalnos plaukst pavasarī.
Dīvainas ģenētiskas sakritības rezultātā četri no septiņiem viņu bērniem piedzima ar zilu ādas krāsu. Ņemot vērā, ka tajā laikā Kentuki kalnos nebija ceļu, bet dzelzceļš pat nepietuvojās Fugatu apdzīvotajai teritorijai, vairāki bērni iesaistījās incesta attiecībās.
«Bija ļoti grūti tikt no turienes prom, tāpēc viņi kopojās viens ar otru. Es, piemēram, esmu pats sev radinieks,» stāstīja dzimtas pēctecis Deniss Steisijs.
Turpmākos gadus Fugates dzīvoja relatīvi izolētā vidē, bet tie, kas mitinājās tiem kaimiņos, pie zilās dzimtas jau bija pieraduši.
«Viņi izskatījās kā visi citi, izņemot zilo sejas krāsu,» klāstīja kāds kaimiņš.
20. gadsimta otrajā pusē divi dzimtas pēcteči ieradās Kentuki slimnīcā, lai meklētu zāles, kas viņus izārstētu no šīs slimības.
«Viņi ļoti kaunējās par to, ka ir zili. Patriks bija noslēpies koridora kaktā, bet Reičela stāvēja atspiedusies pret sienu. Viņi pat baidījās ienākt uzgaidāmajā telpā. Varam tikai iedomāties, cik viņiem bija nepatīkami,» teica ārsts Medisons Kaveins.
Veicot vairākus pētījumus, ārsti atklāja, ka Fugates sirgst ar retu ģenētisku asins slimību, kad asinīs ir pārāk liels methemoglobīna līmenis. Methemoglobīns ir pretējs hemoglobīnam, kas piešķir asinīm sarkano krāsu un rezultātā liek cilvēka ādai būt sārtai. Turpretī Fugatēm ādas krāsa methemoglobīna dēļ bija zila.
Ārsti ātri vien atklāja līdzekli pret šo kaiti, izstrādājot īpašu vielu, kas pārvērš methemoglobīnu par hemoglobīnu. Jau dažas minūtes pēc zāļu iedzeršanas abu dzimtas pārstāvju ādas krāsa kļuva maigi rozā. Vienīgais noteikums, lai zilā ādas krāsa neatgrieztos, bija šīs zāles dzert regulāri.
Arī mazulis, kurš no saviem priekštečiem bija mantojis zilo ādas krāsu, tika veiksmīgi izārstēts, tomēr viņš un visi pārējie dzimtas pārstāvji joprojām paliek zili, kad dusmojas vai ir nosaluši.