Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida runā Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā uzsvērusi nepieciešamību reformēt ANO. Prezidente arī runāja par aktuālākajiem konfliktiem, migrācijas krīzi un kiberdrošību.
Igaunijas prezidente Ģenerālajā asamblejā uzsver nepieciešamību reformēt ANO
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kaljulaida uzsvēra faktu, ka pasaule kļuvusi vēl neprognozējamāka un pārāk daudzām valstīm jācieš no neatrisinātiem konfliktiem, kā piemērus minot Sīriju, Gruziju un Ukrainu.
Viņa sacīja, ka starptautisko konfliktu, terorisma un klimata izmaiņu sekas novedušas pie lielākā pārvietoto cilvēku skaita, kāds līdz šim pasaulē pieredzēts.
Tādēļ Igaunija vēlas, lai ANO spētu ieklausīties un saprast visus tos, kuru tiesības ir ierobežotas.
«Sabiedrības, kurās pret vīriešiem un sievietēm izturas vienlīdzīgi, attīstās ātrāk, un vienlīdzība palīdz izskaust nabadzību,» norādīja prezidente.
Kaljulaida arī uzsvēra, ka jācīnās pret vardarbību, kas balstīta uz dzimumu atšķirību.
Viņa arī norādīja, ka Igaunija Apvienotajās Nācijās iestājas par tehnoloģisku risinājumu izmantošanu attīstības veicināšanai.
Runājot par kiberdrošību, prezidente sacīja, ka digitālās pārmaiņas padarījušas ģeogrāfiju rudimentāru. «Uzbrukumi kibertelpā nepazīst robežas. Tas nenozīmē, ka mēs varam vai ka mums vajadzētu mēģināt apturēt digitālo progresu. Mums nepieciešams turpināt centienus analizēt, kā starptautiskās tiesības izmantojamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijās,» sacīja Kaljulaida.
Prezidente sacīja, ka Igaunijai ir būtiski, lai tiktu mainīts veids, kā darbojas ANO, sevišķi, lai Drošības padome tiktu padarīta caurspīdīgāka un efektīvāka.
«ANO virzienā vērstā kritika bieži vien ceļas no Drošības padomes nespējas laikā reaģēt uz krīzēm. Dažas pastāvīgās locekles izmanto savas veto tiesības, kas liedz ANO adekvāti pildīt savus uzdevumus,» sacīja Kaljulaida.
Viņa piebilda, ka Igaunija, kandidējot uz nepastāvīgās dalībvalsts vietu Drošības padomē, vēlas uzlabot Drošības padomes darba metodes un ANO funkcionēšanu, kas savukārt palīdzētu efektīvāk novērst un atrisināt konfliktus.