Duda atsauc tiesu reformas priekšlikumu dažas stundas pēc izsludināšanas

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Polijas prezidents Andžejs Duda pirmdienas vakarā negaidīti atsauca tikai dažas stundas iepriekš izteiktos priekšlikumus tiesu reformas īstenošanai, kas paredzēja piešķirt valsts galvai plašākas pilnvaras tiesnešu iecelšanā.

Prezidents savu pēkšņo lēmumu skaidroja ar nepieciešamību rast plašāku politisko atbalstu tiesu reformām, kuras Eiropas Komisija (EK) uzskata par apdraudējumu likuma varai.

Duda, kas iepriekš pirmdien ierosināja izdarīt konstitūcijas grozījumus, kas paredzētu, ka galavārdu Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanā būtu jāsaka prezidentam, vakarā atzina, ka šādi lēmumi tomēr būtu nododami parlamenta kompetencē.

Jūlijā Duda uzlika veto diviem valdošās konservatīvās partijas «Likums un taisnīgums» (PiS) ierosinātajiem likumprojektiem par Augstākās tiesas un Nacionālās tiesnešu padomes reformēšanu, kas bija izpelnījušies EK kritiku par tiesu politizāciju, kā arī izraisījuši opozīcijas protesta demonstrācijas pašā Polijā.

Tomēr pirmdien izteiktie Dudas alternatīvie tiesu reformas priekšlikumi izraisija PiS politiķu neapmierinātību, un pēc tikšanās ar parlamenta frakciju vadītājiem prezidents atzina, ka viņam neizdosies gūt konstitūcijas grozījumiem nepieciešamo parlamentāro vairākumu.

«Nav izredžu, ka šie grozījumi tiks apstiprināti,» televīzijā pārraidītajā uzrunā atzina Duda.

Eiroskeptiski noskaņotā PiS apgalvo, ka tiesu reforma ir nepieciešama, jo tiesas, kuras joprojām esot inficētas ar komunistiskā režīma mentalitāti, strādā pārāk lēni un apkalpo pamatā elites intereses.

Savukārt valdošās partijas oponenti apgalvo, ka iecerētās reformas apdraud demokrātiju un likuma varu.

EK jūlijā jau ierosinājusi pret Varšavu tiesisko procedūru par iespējamajiem demokrātijas un tiesu varas normu pārkāpumiem, kas teorētiski var novest pie Polijas balsstiesību apturēšanas Eiropadomē.

Taču jāšaubās, vai EK spētu nodrošināt visu pārējo dalībvalstu atbalstu šādam solim, un, piemēram, Ungārija jau atkārtoti ir paziņojusi, ka tā izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu Briseles sankcijas pret Varšavu.

Arī pirmdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ES lietu ministru sanāksmē iespējamā Lisabonas līguma 7.panta iedarbināšana nav tikusi pieminēta.

Tajā pašā laikā EK viceprezidents Franss Timmermanss pēc sanāksmes paziņoja, ka dalībvalstis esot vienotas savā satraukumā par likuma varas situāciju Polijā.

«Mēs rūpīgi izvērtēsim izmainīto priekšlikumu, par šorīt izteica prezidents Duda. Savus komentārus par to mēs izteiksim, kad būsim to izanalizējuši,» piebilda Timmermanss. «Taču līdztekus šiem diviem projektiem (..) mums ir citas raizes (..). Mums joprojām daudz kas jāpaveic, lai varētu sacīt, ka problēma ir atrisināta.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu