Selfiji, kaķu video un politiskā propaganda: kā interneta troļļi nepamanīti pārņēma «Facebook»

TVNET/Bloomberg
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pasaulē lielāko sociālo tīklu «Facebook» vairums lietotāju izmanto, lai sekotu draugu dzīvei, publicētu pa kādam «pašiņam» un sazinātos ar citās valstīs dzīvojošajiem radiem. Taču ilūziju par personīgu, cilvēcīgu komunikāciju savu mērķu sasniegšanai pēdējo mēnešu un varbūt pat gadu laikā sākušas izmantot interneta «troļļu fermas», kas ar dezinformāciju un apelēšanu pie emocijām cenšas nosvērt sabiedrības viedokli sev vēlamajā virzienā. Šobrīd «Facebook» tiek pētīts saistībā ar Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās - vēl nesen nevienam šāds scenārijs nebūtu ienācis prātā.

Septembrī «Facebook» atzina, ka priekšvēlēšanu laikā pārdevis reklāmas 100 000 dolāru vērtībā ar Kremli saistītajai «troļļu fermai», kas pati sevi dēvē par «Internet issļedovaņija» («Interneta pētījumi»), vēsta «Bloomberg». Sociālais tīkls apmēram 3000 reklāmu saturu iesniedzis ASV Kongresam un īpašā padomnieka Roberta Millera vadītajai komisijai, kas izmeklē Krievijas iejaukšanos pērnā gada vēlēšanās.

Konkrēti pierādījumi par Krievijas troļļu aktivitātēm izmainījuši «Facebook» nostāju šajā jautājumā. Drīz pēc Donalda Trampa negaidītās ievēlēšanas ASV prezidenta amatā Marks Cukerbergs par «diezgan traku ideju» nodēvēja bažas, ka viņa dibinātā platforma varētu būt spēlējusi nozīmīgu lomu svaru kausu sasvēršanā par labu ekscentriskajam miljardierim Trampam. Taču pagājušonedēļ Cukerbergs pauda nožēlu, ka neuztvēra šo problēmu gana nopietni. «Tā ir pārāk svarīga problēma, lai to ignorētu,» atzina IT magnāts.

Troļļu reklāmas un viltus ziņas ir radniecīgas problēmas, ar ko «Facebook» jātiek galā. Saskaņā ar «Facebook» ziņojumu, vairumā reklāmu tiešā veidā netika pausts atbalsts kādam no ASV prezidenta amata kandidātiem, taču tās saturēja polarizējošus viedokļus par tādiem amerikāņu sabiedrībā aktuāliem jautājumiem kā rasisms, imigrācija un homoseksuāļu tiesības. Apelējot pie emocijām, apstiprinot lasītāju viedokļus (bieži vien ar izdomātu faktu palīdzību) un rūpīgi atlasot auditoriju, veiksmes gadījumā reklāmas sasniedz savu mērķi - manipulēt.

Taču šāda veida reklāmas atšķiras no viltus ziņām - sensacionāliem, pārspīlētiem un nepatiesiem rakstiem, kuri autoriem ģenerē klikšķus un līdz ar to - naudu. Piemēram, Maķedonijas pilsētā Velesā viltus ziņu rakstīšana amerikāņu auditorijai ir ienesīga nodarbe, kas turienes jauniešiem ļauj labi nopelnīt un izbēgt no nabadzības. Tas ir bizness. Turpretī «Facebook» reklāmas ir maksas pakalpojums. Ja reklāmu izvietotāji gatavi izdot tūkstošiem dolāru par konkrētu viedokļu aktualizēšanu, tad kāds ir to ieguvums?

Cīņa ar Krievijas troļļiem jau ir sākta. «Facebook» bloķējis ar prokremlisko troļļu grupu saistītos kontus, tomēr to var viegli apiet. Četri bijušie «Facebook» satura moderatori tehnoloģiju portālam «The Verge» pastāstīja, ka vienā darba dienā viņiem bija jāizskata simtiem vai pat tūkstošiem reklāmu. Izvērtēšanas process balstīts uz datiem un kvantitatīvu reklāmas komponentu apstrādi, neiedziļinoties to saturā. «Netika filtrēta propaganda vai kas tamlīdzīgs,» atzīst viens no bijušajiem darbiniekiem.

Kamēr reklāmu izvietošana sociālajos tīklos joprojām ir vāji regulēta, «Facebook» apsver jaunus veidus, kā nodrošināt caurspīdīgumu. Nākotnē, uzklikšķinot uz politiskās reklāmas, sociālo tīklu lietotāji varēs redzēt arī citas tobrīd aktīvās reklāmas, ko ievietojis attiecīgais konts, vēsta «Bloomberg». Cukerbergs arī solījis politisko reklāmu izvērtēšanā nākotnē iesaistīt vairāk darbinieku, mazāk paļaujoties uz automatizētiem rīkiem, kā arī ziņot dažādu pasaules valstu valdībām par aizdomīgām aktivitātēm no tajās bāzētiem kontiem.

«Facebook» lietotāju skaits pārsniedz divus miljardus cilvēku, turklāt tā pagaidām ir vāji regulēta platforma, kurai cilvēki uzticas, jo lielākoties tur redz draugu un paziņu ieteiktu informāciju. Nav brīnums, ka propagandisti šajos apstākļos jūtas kā zivs ūdenī. Taču viss liecina, ka gaidāmas pārmaiņas un jaunu risinājumu meklēšana, kas, visticamāk, problēmu pilnībā neatrisinās, bet vismaz apgrūtinās dzīvi interneta troļļiem, kam līdz šim tika dota teju brīva vaļa.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu