Eiropas valstis uz Afganistānu sūta atpakaļ aizvien vairāk afgāņu patvēruma meklētāju, lai arī vardarbības līmenis kara plosītajā valstī turpina pieaugt, ceturtdien paziņoja cilvēktiesību aizstāvju organizācija «Amnesty International».
Eiropas valstis deportē aizvien vairāk afgāņu, neskatoties uz vardarbību Afganistānā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Organizācija norādīja, ka Eiropas valstu valdības joprojām ignorē briesmas, ar kurām saskaras atpakaļ nosūtītie, kamēr Eiropas Savienība (ES) izdara spiedienu uz Afganistānu uzņemt atpakaļ lielāku skaitu noraidīto patvēruma meklētāju.
No 2015.gada līdz 2016.gadam uz dzimteni no Eiropas atpakaļ nosūtīto afgāņu skaits pieauga no 3290 līdz 9460, vēstīts «Amnesty International» ziņojumā, kurā norādīti ES statistikas dati.
Tajā pašā laikā upuru mierīgo iedzīvotāju vidū joprojām ir daudz. Pērn Afganistānā nogalināti vai ievainoti 11 418 mierīgie iedzīvotāji, salīdzinājumā ar 11 002 2015.gadā, liecina ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) rīcībā esošā informācija.
«Amnesty International» aicināja noteikt moratoriju atpakaļ sūtāmajiem afgāņiem, kamēr viņi tur nevarēs rēķināties ar «drošību un cieņu».
«Savā apņēmībā palielināt deportāciju skaitu Eiropas valdības īsteno politiku, kas ir neapdomīga un nelikumīga,» paziņoja organizācijas bēgļu un migrantu tiesību pētniece Anna Šeja.
«Tīši ignorējot pierādījumus, ka vardarbība ir rekordaugstā līmenī un neviena vieta Afganistānā nav droša, viņi pakļauj cilvēkus spīdzināšanas, nolaupīšanas, nāves vai citu briesmu riskam,» viņa uzsvēra.
Izlūkdienesti ziņojuši, ka Afganistānā darbojas vismaz 20 nemiernieku grupējumi, tostarp «Taliban» un «Islāma valsts» sabiedrotie, lielākoties robežrajonos ar Pakistānu.
UNAMA aplēsusi, ka no 2009.gada līdz 2016.gadam Afganistānā nogalināti 25 000 mierīgo iedzīvotāju un vairāk nekā 45 000 ievainoti.
Vardarbība un situācijas pasliktināšanās turpinājusies arī šogad. Augustā šiītu mošejā uzbrucēji nogalināja vismaz 20 cilvēkus, bet vēl 50 nopietni ievainoja. Savukārt 31.maijā Kabulas diplomātiskajā kvartālā nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 150 cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Daudzi Eiropā patvērumu meklējošie afgāņi vispirms šķērso tādas valstis kā Irāna un Turcija, izmantojot derīgas ceļošanas vīzas, bet tad ar kuģiem dodas pāri Vidusjūrai.
«Amnesty International» pētnieku Kabulā maijā sastaptais 20 gadus vecais Rahims uz Norvēģiju bija devies 2015.gadā, norādīts ziņojumā.
«Norvēģijā es jutos kā cilvēks. Afganistānā es tā nekad neesmu juties,» viņš sacījis pētniekiem.
Tomēr Rahima lūgums piešķirt patvērumu tika noraidīts un viņš tika deportēts. Norvēģijas varasiestādes patvēruma meklētājam teikušas, ka viņš būtu drošībā, ja dzīvotu citā provincē, nevis tajā, kur uzauga.
«Šeit es dzīvoju bailēs. Es nevaru mācīties, es nevaru atrast darbu un es nevaru doties uz savu izcelsmes vietu,» norādījis Rahims.
Pērn afgāņus visvairāk deportējušās valstis Eiropā bija Vācija (3400), Grieķija (1480), Zviedrija (1025), Lielbritānija (785) un Norvēģija (760), norādīts «Amnesty International» ziņojumā.
Norvēģija bijusi Eiropā afgāņus visvairāk piespiedu kārtā deportējusī valsts. «Amnesty International» norādīja, ka šā gada pirmajos četros mēnešos no visiem uz Afganistānu piespiedu kārtā deportētajiem 32% (97 no kopā 304 cilvēkiem) esot nosūtīti no Norvēģijas.
«Amnesty International» Afganistānas pētniece Horija Mosadika paziņoja, ka šāda atpakaļnosūtīšana pārkāpj starptautiskās tiesības.
«Tās pašas Eiropas valstis, kas kādreiz afgāņiem solīja labāku nākotni, tagad sagrauj viņu cerības un pamet viņus valstī, kas kļuvusi vēl nedrošāka nekā tad, kad viņi devās prom,» viņa norādīja.