Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien devis savu piekrišanu Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
EP dod zaļo gaismu Eiropas Prokuratūras izveidei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Birojā skaidroja, ka EPPO būs atbildīga par noziegumu pret Eiropas Savienības (ES) budžetu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Pašlaik tikai dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes var izmeklēt un saukt pie atbildības par noziegumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpniecību vai liela mēroga pārrobežu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, taču to pilnvaras beidzas pie valsts robežas.
EPPO izveide ļaus ātri apmainīties ar informāciju, koordinēt izmeklēšanu, iesaldēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī īstenot pārrobežu aizturēšanu. Prokuratūra cieši sadarbosies ar Eiropas Tiesu sadarbības vienību (EUROJUST) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), papildinot to darbu un nodrošināt sekmīgāku līdzekļu atgūšanu.
EP ziņotāja Barbara Matera sacīja, ka EPPO vienā Eiropas iestādē apvienos dalībvalstu prokuroru darbu. «Tā mēs mazināsim problēmas, ko rada dalībvalstu nesaskaņotā rīcība, izmeklējot noziegumus pret ES budžetu. Cerams, ka EPPO pilnvaru spektru jau drīzā nākotnē varēs papildināt arī citi pārrobežu noziegumi, piemēram, terorisms,» norādīja Itālijas eiroparlamentāriete.
Balsojumā 456 deputāti balsoja par, 115 pret, bet 60 atturējās. Tagad Padomei oficiāli jāpieņem EPPO regula. Paredzams, ka EPPO darbu sāks 2020.-2021.gadā.
Birojā norādīja, ka EPPO tiks izveidots, ciešākas sadarbības procedūras ietvaros sadarbojoties 20 dalībvalstīm. Pārējās valstis - Zviedrija, Nīderlande, Malta, Ungārija, Polija, Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija - jebkurā brīdī var pievienoties sadarbībai. Savukārt 5.jūlijā EP apstiprināja EPPO jurisdikcijā esošo noziegumu definīcijas. To sarakstu nākotnē varētu papildināt, piemēram, terorisms.