Austrālieši trīs mēnešu amnestijas perioda laikā varasiestādēm nodevuši 51 000 šaujamieroču, piektdien pavēstīja premjerministrs Malkoms Tērnbuls, vienlaikus noraidot aicinājumus posmu pagarināt, ņemot vērā Lasvegasas slaktiņa traģēdiju.
Austrālieši trīs mēnešu amnestijas laikā nodevuši 51 000 šaujamieroču
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es neapgalvoju, ka mums nebūs šaujamieroču amnestiju nākotnē, bet šī ir bijusi ļoti iedarbīga, jo tai, kā es sacīju, bija sākums, vidus un beigas,» premjers skaidroja žurnālistiem Sidnejā.
«Katrs no šiem 51 000 šaujamieroču varēja tikt izmantots kādā noziegumā, kurā tiktu nogalināti austrālieši. Tagad tas notikt nevarēs,» viņš piebilda.
No 1.jūlija līdz 30.septembrim ilgušais amnestijas periods bija pirmais kopš 1996.gada, kad pēc Portarturas slaktiņa, kurā tika nogalināti 35 cilvēki, valdība ieviesa stingrus šaujamieroču kontroles noteikumus.
Par nereģistrētu šaujamieroču glabāšanu Austrālijā paredzēts naudassods līdz 280 000 Austrālijas dolāru (186 480 eiro) vai līdz 14 gadiem cietumā.
Austrālijā tagad ir vieni no stingrākajiem un efektīvākajiem šaujamieroču kontroles likumiem pasaulē, tomēr varasiestādes bažījas, ka iedzīvotāju īpašumā joprojām varētu būt ceturtdaļmiljons nelegālu šaujamieroču, arī automātiskie ieroči.
Šaujamieroču vidū, kas nodoti amnestijas laikā, ir vēsturiski XIX gadsimta ieroči, abu pasaules karu ieroči, moderni pusautomātiskie ieroči, mājas apstākļos izgatavota šautene un pat kāda raķešiekārta, teikts premjera biroja paziņojumā.