Eksperts: Vairums somu netic viltus ziņām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Lielākā daļa Somijas sabiedrības netic valstī izplatītajai propagandai un viltus ziņām, jo attiecas pret tām kritiski, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Somijas žurnālu izdevniecības «Otavamedia» galvenais redaktors Petri Korhonens.

Viņš skaidroja, ka Krievijas propagandas ietekme Somijā nav ļoti spēcīga un lielākā sabiedrības daļa spēj būt kritiska un atšķirt propagandu un viltus ziņas no patiesām ziņām. Neskatoties uz to, pēdējos gados ir pieaugusi Krievijas dezinformācija Somijas informatīvajā telpā.

«Pēdējos dažu gadu laikā arvien biežāk redzam ziņas par to, ka visi somi gribētu atbrīvoties no Eiropas Savienības (ES) un visi somi ienīst imigrantus. Ir ziņas arī par to, ka somiem ir bail no Krievijas, tāpēc tie gatavojas karam,» teica Korhonens.

Redaktors norādīja, ka vēl pirms dažiem gadiem, neilgi pēc Krimas aneksijas, no Krievijas nākošā informācija bija par to, ka Krievija ir mierīga, nav agresīva un nav iesaistīta karā Austrumukrainā. Krievija uzsvērusi, ka NATO dalībvalstis gatavojas ar Krieviju karot un Somija ir tās labs draugs, tādēļ tai vajadzētu turēties pa gabalu no NATO.

«Šobrīd no Krievijas nākošās ziņas par Somiju tiek veidotas, piemēram, dažādu brīdinājumu formā - «ja karosiet ar Krieviju, jums nebūs izredžu, mūsu militārā tehnika ir daudz spēcīgāka par jūsu.«

Krievija liek uzsvarus uz to, ka Somija ir paranoiska, jo tās sabiedrība domā, ka Krievija tai uzbruks. Tajā laikā par sevi Krievija norāda, ka tā ir miermīlīga tauta,» sacīja «Otavamedia» galvenais redaktors.

Tāpat viņš norādīja uz Krievijas maigās varas izpausmēm Somijā un vērsa uzmanību, ka nereti ārvalstu kompānijām kādā konkrētā valstī ir daudz lielāka ietekmi uz sabiedrības domu nekā kāda atsevišķa troļļa izplatītajām ziņām. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz šogad Somijā vēl neredzētu pasākumu, kas izbrīnījis Somijas sabiedrību.

Šogad pavasarī pirmo reizi Somijas vēsturē vairākas Somijas pilsētās notikuši Uzvaras dienas gājieni, līdzīgi, kādi notiek Krievijā. Gājienos piedalījušies gan etniskie krievi, kuri no Krievijas atbraukuši tikai tādēļ, lai piedalītos šajā notikumā kā tūristi. Bijuši arī tādi krievu tautības cilvēki, kas dzīvo Somijā.

«Somijas sabiedrībai un arī krievu kopienai Somijā tas bija pārsteigums, jo liela daļa Somijā dzīvojošo krievu ir pārcēlušies no Krievijas nepatikas pret prezidentu Vladimiru Putinu dēļ. Somijai tas bija pārsteigums - kas ir šie cilvēki un kāpēc viņi rīko šādus gājienus?» situāciju izklāstīja Korhonens.

Viņš skaidroja, ka daudz viltus ziņu rada žurnālisti un sabiedrība pašās Rietumvalstīs, ne tikai troļļi ārvalstīs. Pēc redaktora domām, cīņā pret propagandu un viltus ziņām svarīga ir pastāvošā izglītības sistēma, tomēr svarīgākais elements ir parastu cilvēku un visas sabiedrības kopēja pretestība pret šādām ziņām, tajā skaitā žurnālistu.

«Žurnālistiem ir jāpārbauda fakti, jāmācās un jātur acis vaļā. Tāpat jāseko naudas plūsmai un ārvalstu kompāniju darbībām pašu valstīs. Katram, kurš, lasot ziņas, pamana baumas vai viltus ziņas, ir jāziņo par to un jāliek citiem saprast, ka tā nav patiesa ziņa.

Līdzīgi kā uz ielas redziet negadījumu, jūsu pirmais pienākums ir palīdzēt, tāpat arī ar viltus ziņām - cilvēku pienākums ir par to ziņot, runāt un likt saprast ari citiem,» uzsvēra Korhonens.

Redaktors sacīja, ka viltus ziņas izplata ne tikai žurnālisti, nepārbaudot faktus, un Kremļa troļļi, bet dažkārt tās mēdz radīt pat bērni, kuri to dara vienkārši prieka pēc. Žurnālistu pienākums ir uzzināt informācijas pirmavotus un apturēt viltus ziņu izplatību, ja tādas tiek pamanītas un tas ir kopējs sabiedrības pienākums - tās identificēt un par tām ziņot, teica Korhonens, piebilstot, ka Somija vēlas ciešāk sadarboties gan ar NATO, gan arī ES, apzinoties dezinformācijas pieaugošos riskus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu