Lejassaksijā svētdien notiek landtāga pirmstermiņa vēlēšanas, kuru iznākums ir īpaši nozīmīgs Vācijas kanclerei Angelai Merkelei pirms sarunu uzsākšanas par jaunās koalīcijas veidošanu nacionālajā līmenī.
Lejassaksijā svētdien notiek landtāga vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Merkele jau šonedēļ spēra pirmos soļus, lai sagatavotos sarunām par jauno trīspusējo koalīciju, kurā līdz ar viņas vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un to Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi Sociālo savienību - piedalītos arī liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) un «zaļie».
Pirms sarunām ar iespējamajiem koalīcijas partneriem svētdienas vakarā CDU un CSU beidzot panāca vienošanos par valstī uzņemamo patvēruma meklētāju skaita ierobežošanu, tomēr Merkele izlēma sarunu uzsākšanu atlikt līdz nākamajai trešdienai, kad aptuveni 6,1 miljons balsstiesīgo pilsoņu Lejassaksijā būs jau izdarījuši savu izvēli.
Tādējādi Merkele cer izvairīties no spekulēšanas ar nacionālās koalīcijas veidošanu, kas varētu ietekmēt Saksijas landtāga priekšvēlēšanu kampaņu.
Vienlaikus vēlēšanas Lejassaksijā, kas ir otra lielākā Vācijas federālā zeme un kur atrodas Eiropas lielākā autoražotāja «Volkswagen» galvenā mītne, tiek uzskatītas par indikatoru, kurš liecinās par vāciešu noskaņojuma izmaiņām pēc 24.septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām.
Trīs nedēļas iepriekš notikušajās vēlēšanās gan CDU/CSU, gan konservatīvo tradicionālie galvenie sāncenši - sociāldemokrāti (SPD) - guva vājākos rezultātus kopš Federatīvās Republikas dibināšanas 1949.gadā, jo daļa to vēlētāju pieslējās pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai «Alternatīva Vācijai» (AfD), kas iegūstot vairāk nekā 12% balsu pirmo reizi iekļuva Vācijas parlamenta apakšpalātā.
Šobrīd aptaujas liecina, ka Lejassaksijā gaidāma sīva cīņa starp CDU un SPD.
Saskaņā ar socioloģijas institūta INSA veikto aptauju, kuras rezultātus šonedēļ publicējis laikraksts «Bild», par sociāldemokrātiem gatavojas balsot 33% vēlētāju, kamēr konservatīvie var cerēt uz 32% balsu.
Taču ņemot vērā, ka vēlēšanas Lejassaksijā notiek tik neilgu laiku pēc nacionālajām vēlēšanām, vērojams zināms «vēlēšanu nogurums», kas apgrūtina vēlētāju intereses piesaistīšanu vietējai kampaņai, atzīst Oldenburgas Universitātes politikas zinātnes profesors Markuss Tēpe.
Neskatoties uz kārtējiem iekšējiem konfliktiem, kas AfD satricinājuši tūlīt pēc Bundestāga vēlēšanām, sagaidāms, ka eiroskeptiķi spēs iekļūt arī Lejassaksijas landtāgā un tādējādi būs pārstāvēti 13 no 16 zemju parlamentiem.
Saskaņā ar INSA aptauju svētdien par AfD gatavojas balsot septiņi procenti vēlētāju, kamēr Bundestāga vēlēšanās par eiroskeptiķiem Lejassaksijā balsoja deviņi procenti.
Pirms Lejassaksijas vēlēšanām kampaņā dominējuši tādi jautājumi kā izglītība un sabiedriskā drošība.
Ja CDU svētdien tomēr izdotos gūt uzvaru, tas palīdzētu Merkelei atkal nostiprināt savas pozīcijas pēc vājajiem panākumiem septembrī un vairotu viņas politisko autoritāti pirms sarežģītajām koalīcijas sarunām.
Tikmēr SPD uzvara Lejassaksijā būtu ievērojams psiholoģisks uzmundrinājums pēc šogad ciestajām sakāvēm triju citu zemju vēlēšanās un vēsturiskās sagrāves Bundestāga vēlēšanās.
Lejassaksijas landtāgs augustā nobalsoja par savu atlaišanu, reaģējot uz to, ka reģionālā valdība zaudēja parlamentāro vairākumu
Lejassaksijas premjerministra Štefana Veila vadītā SPD un «zaļo» koalīcija zaudēja vairākumu, kad viena no «zaļo» deputātēm pārbēga uz CDU frakciju.
Saskaņā ar INSA aptauju pa desmit procentiem balsu svētdien iegūs gan FDP, gan «zaļie», un, ja vēlēšanu rezultāts atbildīs šīm prognozēm, tad arī Lejassaksiju sagaida smagas koalīcijas sarunas, jo nedz Veila līdzšinējai koalīcijai, nedz CDU un FDP apvienībai nebūs vairākuma.
Tādējādi nāksies izšķirties starp «lielo koalīciju», kuru veidotu SPD un CDU un kāda līdz šim atradās pie varas Berlīnē, vai tā dēvēto Jamaikas koalīciju, kuru nacionālā līmenī tagad cer izvaidot Merkele, konservatīvajiem iesaistoties sadarbībā ar liberāļiem un «zaļajiem».