Parīzes Augstās tiesas sāktā izmeklēšana par iespējamu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli ir saistīta ar tā dēvēto Magņitska lietu, vēsta dāņu laikraksts «Berlingske».
Laikraksts: Parīzes tiesas izmeklēšana par «Danske Bank» Igaunijas filiāles darbību saistīta ar Magņitska lietu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Danske Bank» trešdien paziņoja, ka Parīzes Augstā tiesa sākusi izmeklēšanu attiecībā uz darījumiem ar apmēram 15 miljoniem eiro, kurus «Danske Bank» Igaunijas filiāles bijušie klienti 2008.-2011.gadā pārskaitījuši uz Franciju, taču Magņitska lieta paziņojumā netika pieminēta.
Krievijas advokāts Sergejs Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, izmantojot viņa pārstāvēto firmu «Hermitage Capital» nepieredzēti lielā krāpšanas shēmā, kurā piedalījies augstākais varas ešelons - Iekšlietu ministrijas ierēdņi, nodokļu inspektori, tiesneši un Krievijas mafija. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, šīs naudas izsaimniekošanā apsūdzot pašu Magņitski, kurš tika apcietināts un, nesaņemot medicīnisko aprūpi, mira pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām 2009.gada novembrī - astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Advokāta bijušais darba devējs - fonda «Hermitage Capital» vadītājs Viljams Brauders - Dānijas laikrakstam apliecinājis, ka Francijā sāktā izmeklēšana ir tiešā veidā saistīta ar naudas plūsmām Magņitska lietā. Pēc viņa teiktā, «Danske Bank» ir pirmā banka, pret kuru sākta oficiāla izmeklēšana par naudas atmazgāšanu saistībā ar šo lietu.
Brauders uzskata, ka Igaunijai šai gadījumā bijusi galvenā loma. «Igaunijas konti bija vieni no galvenajiem kanāliem transnacionālajā naudas atmazgāšanas lietā, kas skar Eiropas Savienību, ASV un Kanādu,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka Igaunijas varasiestādēm šai jautājumā noteikti jāieņem aktīvāka nostāja.
Kā norāda «Berlingske», Francijas izmeklētāji neuzskata, ka «Danske Bank» vienkārši tikusi ļaunprātīgi izmantota. Vienā no iespējamajiem apsūdzības punktiem pieļauts, ka banka palīdzējusi ieguldīt, slēpt vai konvertēt noziedzīgos ieņēmumus, un visai šai darbībai bijis organizēts raksturs.
«Prokurori sliecas domāt, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle ne tikai zināja par šīm nelikumībām, bet aktīvi tajās piedalījās,» izteicies juridisko konsultāciju firmas «Revisorjura.dk» īpašnieks, eksperts naudas atmazgāšanas novēršanas likumdošanas jautājumos Jakobs Dedenrots-Bernhofts.
«Danske Bank» galvenais jurists Flemmings Pristeds nav vēlējies komentēt šo lietu, kamēr turpinās izmeklēšana. Pēc viņa teiktā, aizdomīgu darījumu apjoms Igaunijas filiālē minētajā laika posmā viņus pārsteidzis un par šīm aktivitātēm tiek veikta arī bankas iekšējā izmeklēšana.
«Danske Bank» pašreizējais vadītājs Tomass Borgens ap to pašu laiku - no 2009. līdz 2012.gadam - bija tieši atbildīgs par bankas filiāļu uzraudzību Baltijas valstīs, tai skaitā Igaunijā.
«Lai gan šobrīd mēs vēl nezinām, vai šajā gadījumā notikušas kaut kādas nelikumības, noteikti neapmierina tas, ka Igaunijā mēs neesam strādājuši pietiekami labi, lai nepieļautu, ka mūs, iespējams, izmanto naudas atmazgāšanai,» norādīts viņa izplatītajā paziņojumā.
Mediji iepriekš ziņojuši, ka no 2012. līdz 2014.gadam caur Igaunijas bankām, tostarp caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli, tika atmazgāta Azerbaidžānas nauda, kas pēc tam tērēta luksusa precēm, kā arī kukuļiem Eiropas politiķiem, kas Eiropas Savienībā lobējuši Azerbaidžānas intereses un bloķējuši rezolūcijas, kurās nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Azerbaidžānā.