Mediji un «mediji». Vai Kremļa propagandistiem pienākas preses brīvība?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Igaunijas lēmums atteikt mediju akreditāciju Krievijas valdībai piederošās «ziņu aģentūras» «Rossija Segodņa» pārstāvjiem uz septembrī Tallinā notikušo Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālo apspriedi noveda pie tā, ka Kremlis nepatiesi apsūdzēja valsti vārda brīvības pārkāpšanā un «klajā diskriminācijā». Līdz ar to kļuvis aktuāls jautājums - vai preses brīvības labumi pienākas valdības sponsorētiem dezinformācijas rīkiem? Atbilde ir stingrs «nē», norāda Eiropas Politikas analīzes centrs (CEPA).

Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Rikardo Gutjeress apsūdzēja Igauniju «nopietnā uzbrukumā preses brīvībai» un aicināja valsti pieturēties pie Eiropas drošības un sadarbības organizācija (OSCE) rekomendācijām par ārvalstu žurnālistu akreditāciju. Vēlāk arī OSCE pārstāvis preses brīvības jautājumos mudināja Igauniju pārdomāt atteikumu.

«Un šī ir problēmas sakne,» raksta CEPA pārstāve Urve Eslasa. «[Viņi] runā par vārda brīvību, preses brīvību un žurnālistu tiesībām.»

Šī gada Pasaules preses brīvības indeksā Igaunija atrodas 12.vietā (salīdzinājumam - Latvija ierindota 28.vietā), kamēr Krievija ir tuvu saraksta apakšgalam - 148.vietā. Igaunijas likumdošana un Eiropas Savienības (ES) regulas nodrošina valstī preses brīvību, taču tā paredzēta leģitīmām mediju organizācijām.

«Vai «Rossija Segodņa» - valstij piederošu propagandas un dezinformācijas rīku - var uzskatīt par žurnālistiku, vai arī nē? Ja nē, vai tā darbiniekiem pienākas tādas pašas tiesības kā žurnālistiem, piemēram, tiesības uz mediju akreditāciju? Vairāku iemeslu dēļ atbilde ir nē,» uzsver CEPA.

Kā publiski atzinis pats Kremlis, aģentūras «Rossija Segodņa» mērķis ir «atspoguļot Krievijas Federācijas valdības nostāju». Šo pozīciju apliecinājusi gan aģentūras vadība, gan arī bijušie darbinieki.

Turklāt Eiropas Parlaments (EP) savā 2016.gada 23.novembra rezolūcijā nodēvējis telekanālu RT par Krievijas valdības rīku, bet «Sputnik» - par «pseido-ziņu aģentūru», un raksturojis tos kā daļu no dezinformācijas kampaņas, kas vērsta pret ES. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacījis, ka RT un «Sputnik» «nerīkojas kā mediji, bet [..] kā ietekmes un propagandas aģenti», izplatot «nepatiesību».

Līdzīgās domās ir arī ASV Nacionālās izlūkošanas biroja direktora birojs, kas RT dēvē par «Kremļa galveno starptautiskās propagandas» rīku, un ASV Tieslietu ministrija, kas likusi RT reģistrēties kā ārvalstu aģentam. Šis statuss attiecas uz ārvalstu intereses pārstāvošiem lobistiem un juristiem, nevis medijiem.

Žurnālistiku no dezinformācijas atšķir trīs pazīmes: faktu patiesums, sabalansētība un uzticamu avotu izmantošana. «Rossija Segodņa» neatbilst nevienam no šiem kritērijiem, tāpēc to nevar uzskatīt par leģitīmu mediju.

«Ja tā nav žurnālistika, jāšaubās, vai organizācijai, kas nav medijs, ir tiesības pieprasīt žurnālistiem paredzēto akreditāciju,» secina CEPA.

«Tas, ka mums atkal un atkal no jauna jāuzdod šādi jautājumi, parāda, ka Eiropas likumi un regulas nespēj cīnīties ar valsts atbalstītu dezinformāciju, kas maskējas kā mediji,» norāda CEPA. «Lai to mainītu, Rietumiem vajadzīga vienota metode, kā nošķirt valstij piederošus dezinformācijas rīkus no žurnālistikas.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu