Ziemeļkorejai tās raķešu un kodolizmēģinājumu dēļ ANO noteiktās trīs sankciju kārtas vienkāršo ziemeļkorejiešu dzīvi padarījušas smagāku, bet bēdīgo cilvēktiesību situāciju - vēl sliktāku, ceturtdien ANO Ģenerālās asamblejas cilvēktiesību komitejai atzina ANO īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Ziemeļkorejā Tomass Kvintana.
Vēža slimnieku medikamentu, kā arī ratiņkrēslu un citu invalīdiem nepieciešamo iekārtu piegādes nobloķētas, iespējams, sankciju rezultātā, atzina ziņotājs.
Ziemeļkorejā strādājošajiem humānās palīdzības programmu darbiniekiem sankciju dēļ kļūst arvien grūtāk sarūpēt nepieciešamās preces, kā arī veikt finanšu transakcijas, viņš sacīja.
«Esmu nobažījies, ka šīm sankcijām var būt negatīvs iespaids uz vitāli svarīgiem tautsaimniecības sektoriem un līdz ar to tiešas sekas uz iespējām īstenot cilvēktiesības,» sacīja Kvintana.
«Vēsture liecina, ka sankcijām ir postošs iespaids uz civiliedzīvotājiem,» viņš uzsvēra.
ANO ziņotājs aicināja izvērtēt sankciju režīmu, lai nodrošinātu, ka tās nekļūst par «kolektīvu sodu [Ziemeļkorejas] ierindas pilsoņiem».
41% Ziemeļkorejas iedzīvotāju pārtiku saņem nepietiekamā apjomā.
Nepietiekamā uztura dēļ teju trešdaļai bērnu līdz piecu gadu vecumam ir kavēta augšana, rakstiskajā ziņojumā komitejai norādīja Kvintana.
Ziemeļkorejā 18 miljoni cilvēku jeb 70% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita ir atkarīgi no pārtikas palīdzības.
