Lai gan Amerikas Savienotās Valstis pārtraukušas pastāvīgu savu sauszemes spēku rotāciju Lietuvā, tomēr amerikāņu karavīri arī turpmāk regulāri piedalīsies Lietuvas teritorijā rīkotajās mācībās, norādījis ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess, kas aizvadītajā nedēļas nogalē apmeklēja savas valsts karavīrus Pabradē un vēroja mācības «Geležinis vilkas» («Dzelzs vilks»).
«Lietuvā, tāpat kā Latvijā un Igaunijā, vienmēr atrodas ASV speciālo operāciju spēku karavīri. (..) Nevaru teikt, ka [sauszemes spēku] klātbūtne te būs ilglaicīga vai pastāvīga, jo te vairs nav kazarmās pastāvīgi dzīvojošu karavīru. Taču amerikāņu karavīrus, kas piedalās konkrētās mācībās, jūs te faktiski redzat ik mēnesi,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS. «Esmu allaž gatavs to koriģēt, ja būtu tāda vajadzība, bet viņi pastāvīgi pārvietojas un trenējas visā operācijas «Atlantic Resolve» telpā Austrumeiropā.»
Šobrīd mācībās Lietuvas Švenčoņu rajonā piedalās aptuveni 130 ASV karavīru, kas vēlāk atgriezīsies Polijā, kur patlaban izvietota ASV brigāde - aptuveni 4000 karavīru. Vēl aptuveni 1000 karavīru, galvenokārt amerikāņu, veido NATO starptautisko bataljona lieluma kaujas vienību Polijā.
Baltijas valstīs ASV karavīri rotācijas kārtībā tika izvietoti kopš 2014.gada, reaģējot uz Krievijas agresīvajām darbībām Ukrainā. Lietuvā dislocētie amerikāņu karavīri dzīvoja Jonavas rajona Ruklā, kur tagad bāzēts Vācijas vadītais NATO starptautiskais bataljons.
Lietuvā Hodžess savā pašreizējā statusā viesojas pēdējo reizi, jo decembrī atvaļināsies rezervē un darbosies kā analītiķis Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētajā Eiropas Politikas analīzes centrā.
Pēc viņa teiktā, aliansei nākotnē būs jāturpina strādāt pie karavīru vienību savstarpējās sadarbības nodrošināšanas, jo daudzas no tām ir starptautiskas, un par prioritāti uzskatāma arī pretraķešu aizsardzības vairoga veidošana.
Lūgts vēlreiz komentēt Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro mācību «Zapad» scenāriju un mērogus, ASV ģenerālis uzsvēris, ka Krievija būtu varējusi darīt daudz vairāk, lai kliedētu kaimiņvalstu bažas par šīm mācībām. Iepriekš Hodžess jau izteicies, ka tajās, iespējams piedalījušies pat vairāk nekā 40 000 karavīru, lai gan Krievija minējusi daudz mazāku skaitli - nepilnus 13 000, jo, pārsniedzot šo robežu, uz mācībām būtu jāuzaicina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji.
«Vērodams «Zapad», visupirms sapratu, ka mācībās piedalās daudz vairāk karavīru (..). Daudz vairāk. Nav jēgas runāt par konkrētiem skaitļiem, jo tie katru dienu varēja būt atšķirīgi. Būtība ir apstāklī, ka krievi varēja izdarīt nesalīdzināmi vairāk, lai vairotu atklātumu un kliedētu bažas, nevis minēt attiecīgo skaitu, lai gan visi zināja, ka patiesībā tas ir lielāks,» viņš sacījis.
Runājot par mācību scenāriju, Hodžess norādījis, ka redzētais uzskatāms par «virkni dažādu darbību», kas ietvērušas gan uzbrukuma, gan aizsardzības, gan speciālo operāciju iemaņu slīpēšanu.
«Pēc «Zapad» viņi vēl rīkoja ikgadējās stratēģiskās kodolmācības. Tātad tika strādāts pie dažādām lietām. Piemēram, Lugas rajonā uzmanība tika pievērsta tālšāvējai artilērijai, raķetēm, bezpilota sistēmām, upju šķērsošanai, tāliem pārbraucieniem. Tātad visā Rietumu kara apgabalā un Baltkrievijā vienlaikus tika darītas dažādas lietas,» viņš stāstījis.
Vaicāts, vai NATO, Amerikas Savienotajām Valstīm un vietējai vadībai ir izdevies samazināt Krievijas stratēģisko pārākumu pret Baltijas valstīm noteiktās jomās, tai skaitā attiecībā uz iespējām aizstāvēt tā dēvēto Suvalku koridoru vai pretoties Kaļiņingradas apgabalā izvietotajiem Krievijas spēkiem, kuri varētu apgrūtināt sabiedroto spēku atsteigšanos palīgā Baltijas valstīm, viņš atsevišķi pievērsies vairākiem jautājuma aspektiem.
«Pirmkārt, tagad Rietumos visi zina, kas ir Suvalku koridors. To atpazīst, bet tas savukārt liecina, ka cilvēki apzinās, kādēļ tas ir tik svarīgs. Domāju, ka tas vērtējams pozitīvi,» spriedis Hodžess. «Otrkārt, aliansē un Eiropas Savienībā (..) ikviens saprot pārrobežu militārās mobilitātes nozīmi. [Karavīriem] jāpārvietojas ātri. Briti tikko rīkoja plašas mācības, kurās ar tehniku virzījās cauri Vācijai un Polijai. Pie šā jautājuma strādā visi, un es te saskatu acīmredzamu progresu - izpratni, ka mums jāspēj virzīties ātri, ātrāk nekā Krievijas Federācijas spēkiem, lai mēs varētu novērst krīzi.»
«Treškārt, es vēl nekad neesmu redzējis tādu alianses saliedētību. Sabiedroto spēku rindās Baltijas valstīs ir karavīri no tādām valstīm kā Spānijas, Itālijas, Horvātijas, Francijas. Tie nav tikai vācieši, amerikāņi un briti. Fakts, ka Vecajā kontinentā atgriezušies Kanādas karavīri, arī ir būtisks,» uzsvēris ģenerālis. «Protams, vēl ir daudz lietu, pie kurām jāstrādā - sadarbības potenciāls, sakaru sistēmas, pretraķešu aizsardzība (..), bet mēs ejam pareizā virzienā, un esmu noskaņots optimistiski.»
Lūgts novērtēt NATO un Krievijas attiecības, viņš uzsvēris, ka konflikts ar Krieviju nav jāuzskata par nenovēršamu.
«Krievija izmanto plaša spektra potenciālu - ekonomisko, informācijas, elektronisko, kibernētisko, bet vienlaikus arī plašas mācības. Nav jāuzskata par nenovēršamu, ka mums būs konflikts ar Krieviju; to neviens nevēlas. Gribu vēlreiz uzsvērt - durvis Krievijai ir plaši atvērtas, ir tik daudz jomu, kurās mēs varētu sadarboties un mums būtu jāsadarbojas un jāstrādā pie reāliem jautājumiem, bet viņiem ir respekts vienīgi pret spēku. Kamēr alianse turēsies vienoti un darīs to, ko mēs te redzam, domāju, viņi rīkosies racionāli,» sacījis Hodžess, norādot uz Pabradē notiekošajām mācībām.
«Taču tad, ja izskatīsies, ka mēs neesam gatavi darīt visu, lai cits citu aizstāvētu, manuprāt, risks pieaugs. Ir jūtams pastāvīgs spiediens, un Krievija šai nolūkā izmanto visu, ko var, lai grautu aliansi, lai to iedragātu, lai ietekmētu pat vēlēšanas. Tā ir realitāte, pie kuras mums acīmredzot jāpierod,» secinājis ģenerālis.
