Spānijas reģions Katalonija kopš neatkarības pasludināšanas kļuvis par vienu no apspriestākajiem sarunu tematiem pašā Spānijā un citur Eiropā. Kā šobrīd dzīvo un jūtas neatkarību pasludinājušā reģiona iedzīvotāji – par to intervijā portāla TVNET krievu valodas versijai stāsta bijusī Latvijas iedzīvotāja Ņina Kuzmina, kura jau vairākus gadus dzīvo Katalonijas galvaspilsētā Barselonā.
Ņina Kuzmina no Latvijas aizbrauca 2005.gadā, lai studētu maģistrantūrā. Studijas viņa sāka Zviedrijā, bet pabeidza Spānijā. 2007.gadā sieviete devās strādāt uz Argentīnu, tomēr 2010.gadā viņa izlēma atgriezties Eiropā un apmetās uz dzīvi Barselonā. Barselona bija tā pilsēta, kuru apmeklējot vēl studiju gados, Ņina uzreiz sajutās kā mājās.
«Man ļoti patika dzīvesveids, cilvēki un arī pati pilsēta,» par lēmumu apmesties uz dzīvi Barselonā stāsta Ņina. Viņa arī piebilst, ka izvēli par labu Barselonai veicināja arī apstāklis, ka tur dzīvo daudz ārzemnieku.
Sieviete Barselonā apmeklēja katalāņu valodas kursus. Ņinas dzīvesbiedrs Bernats arī ir katalānis. Pārim ir divi bērni.
2010.gadā, kad Ņina apmetās uz dzīvi Barselonā, Katalonijas neatkarības centieni vēl tikai uzņēma apgriezienus.
Ņina pazīst daudzus cilvēkus, kuri tieši pēc 2010.gada nonāca pie vēlmes dzīvot savā valstī, lai arī iepriekš šiem cilvēkiem doma par neatkarīgu Kataloniju varbūt pat nemaz nebija ienākusi prātā.
Katalonija neatkarību zaudēja 1714.gadā pēc 14 mēnešus ilga aplenkuma. 19.gadsimtā reģionā bija vairāki neatkarības mēģinājumi, taču tie tika apspiesti. Pēc Spānijas diktatora Fransisko Franko nāves tika parakstīta pašreizējā Spānijas konstitūcija, kas Katalonijai nodrošināja savu parlamentu, valdības vadītāju, izglītības sistēmu un citas neatkarīgās institūcijas.
«Salīdzinājumi ar Kurzemi vai Latgali, vai Krimu ir nevietā,» uzskata Ņina. «Katalonija pastāvēja jau viduslaikos, tur jau 1192. un 1283. gadā bija savs parlaments un konstitūcija.»
Par Katalonijas neatkarību referendumā balsoja arī Ņinas dzīvesbiedrs.
Bernatu un Ņinu, līdzīgi kā daudzus citus reģiona iedzīvotājus, iedvesmojot perspektīva par dzīvošanu mazā, bet bagātā valstī.
Katalonija teritorijas ziņā ir apmēram uz pusi mazāka par Latviju, bet tajā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā.
Ņina stāsta, ka vidējā alga Katalonijā esot aptuveni 1400 eiro mēnesī pēc nodokļiem, tomēr esot arī labas iespējas pelnīt 2000 eiro mēnesī un vairāk. Minimālā mēnešalga reģionā ir aptuveni 700 eiro.
Īres cenas Barselonā sākas ar aptuveni 600 eiro mēnesī, bet komunālie maksājumi prasa vēl 150 eiro mēnesī. Augstās īres cenas pilsētā lielā mērā skaidrojams ar tūristu skaita pieaugumu. Savukārt pārtikas produktu cenas Spānijā ir līdzīgas cenām Latvijā.
Sieviete stāsta: ja alga nepārsniedzot vidējo un ģimenē strādā tikai viens cilvēks, «savilkt galus» esot diezgan sarežģīti.
Ņiņa pauž viedokli, ka Barselonas iedzīvotāji pēc neatkarības referenduma jūtas apjukuši. Sākotnējo neatkarības atbalstītāju eiforiju tagad ir nomainījusi nenoteiktības sajūta un neziņa par nākotni. Savukārt neatkarības pretinieki turpina iestāties par Spānijas vienotību.
Kā iepriekš ziņoja LETA, Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo, un no viņiem 90% atbalstījuši reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
