Troņu spēles Saūda Arābijas gaumē: kroņprinča Muhameda bin Salmana ceļš uz varu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SAUDI PRESS AGENCY HANDOUT / SAUDI PRESS AGENCY

Mediju politiskie komentētāji Saūda Arābijā notiekošo varas dalīšanu pielīdzinājuši seriāla «Game of Thrones» («Troņu spēle») intrigām. Nedēļas nogalē tur tika aizturēti 11 prinči, kā arī vairāki esošie un bijušie ministri. To paveica jaunizveidota pretkorupcijas komisija, ko vada kroņprincis Mohammeds bin Salmans. Taču vai aiz korupcijas apkarošanas slēpjas augstas politiskās ambīcijas?

Aizturēto prinču - bin Salmana brālēnu - vidū ir daži no Saūda Arābijas turīgākajiem uzņēmējiem.

Bin Salmans 2015.gadā bija kroņprinča vietnieks, bet šā gada jūnijā kļuva par Saūda Arābijas kroņprinci. Šo divu gadu laikā viņš pārņēma savā kontrolē nozīmīgākos amatus ekonomikas un drošības nozarē, kļūstot par ietekmīgāko spēlētāju valdībā, norāda laikraksta «The New York Times» komentētājs Eliots Abramss. Tas viss - 32 gadu vecumā. Bin Salmanu uzskata par faktisko Saūda Arābijas valdnieku, kaut arī viņš formāli vēl nav pārņēmis titulu no sava 81 gadu vecā tēva - karaļa Salmana.

Taču bin Salmana neatlaidīgā tiekšanās pēc varas radīja pretestību gan karaliskajā ģimenē, gan ārpus tās. Viens no ievērojamākajiem kroņprinča lēmumiem bija prinča Miteba atlaišana no Nacionālās gvardes vadītāja amata. «Nav jābūt atkarīgam no «Troņu spēles», lai saskatītu loģiku šajā rīcībā: neļauj potenciālajam sāncensim paturēt svarīgu militāro spēku tavā karaļvalstī,» raksta Abramss. Savukārt miljardiera un starptautiskā investora Alvalīda bin Talala apcietināšana esot zīme, ka neaizskarams nav neviens.

Patlaban ārvalstu politikas vērotājiem nav skaidrs, kāpēc notikumi risinājušies tik strauji, taču daži pieļauj, ka tā varētu būt bin Salmana atbilde uz apvērsuma plāniem.

«Pēc sestdienas «Garo nažu nakts» ir pilnīgi skaidrs, ka kroņprincis Muhameds bin Salmans (..) centralizē visu varu savā - kroņprinča - lomā,» uzsver «The Washington Post» komentētājs Džamals Hašogi.

Pašlaik Saūda Arābijā ir vairāki simti prinču, kas dzimuši dažādos karaliskās ģimenes atzaros. Analītiķi norāda, ka daudzi no aizturētajiem prinčiem esot bijuši noskaņoti pret bin Salmana agresīvo ārpolitiku, tostarp Kataras blokādi, kā arī īstenotajām reformām, tādām kā valsts aktīvu privatizācija un subsīdiju samazināšana.

Bin Salmans ieviesis arī sociālās reformas - atļāvis sievietēm vadīt auto un doties uz sporta stadioniem, ko vēl nesen drīkstēja tikai vīrieši. Viņš pagājušomēnes solīja, ka Saūda Arābija atkal būšot «mērena islāma valsts, kas ir atvērta visām reliģijām un pasaulei», taču tas, visticamāk, nenozīmē visu Rietumu vērtību ieviešanu. Divu gadu laikā, ko bin Salmans pavadījis kā kroņprincis, piemēroti bargi cietumsodi par karaļvalsts valdības kritizēšanu.

Ārpus Saūda Arābijas dzīvojošais žurnālists Hašogi raksta, ka pat mērena valsts reformu kritizēšana netiekot paciesta un aizturēšanas draudi esot lieli. «Daudzi no mums, kas dzīvo ārpus Saūda Arābijas, neatgriezīsies mājās, baidoties no tāda paša likteņa [kā apcietinātajiem žurnālistiem]. Tā vietā vēršas pret mūsu ģimenēm,» viņš atklāj.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu